Ziņas

Sabiedrība

Atkritumu apjoms aug, samaksa ne

Ērti un praktiski. Vaļņu un Kases ielas krustojumā, Cēsīs, konteineru skaits tika palielināts.Foto: Māris Buholcs

Slēdzot līgumu par atkritumu savākšanu Cēsu novadā, pašvaldība pirms vairākiem gadiem vienojās ar uzņēmumu “ZAAO”, ka vecpilsētā tiks mainīta atkritumu savākšanas kārtība. Proti, vecpilsētā vairākās vietās tiks ierīkoti konteineru laukumi un iedzīvotājiem vairs nebūs jāskatās pulkstenī, lai noteiktā laikā atkritumu maisiņu nestu uz savācējmašīnu. Tagad vecpilsētā ierīkoti seši konteineru laukumi, un, kā atzīst “ZAAO” Klientu apkalpošanas daļas vadītājs Mārtiņš Vīgants, beidzot šim projektam var likt punktu.

– Process bijis samērā ilgs?
– Jā, tas uzņēmumam bija pamatīgs izaicinājums. Daudz bija jāizdara, līdz sākās reāli būvniecības darbi. Vajadzēja daudzus saskaņojumus, jo vecpilsētā ir nosacījumi, kas jāņem vērā, un ne visur drīkst rakt. Līdz brīdim, kad konteineri tika nodoti iedzīvotājiem lietošanā, pagāja četri gadi. Vēl nepilns gads, kamēr sapratām, kā sistēma strādā, ko nepieciešams pilnveidot. Var jau teorētiski izrēķināt, kā vajadzētu būt, bet tikai dzīvē redzams, kā viss notiek.

– Problemātiskākā vieta, šķiet, bija konteineru laukums Vaļņu ielas un Kases ielas krustojumā.
– Kad sākām strādāt, aptuveni parēķinājām, kādi kurā vietā būs atkritumu apjomi, cik vajadzēs konteinerus. Taču šis konteineru laukums ir pārslogots, jādomā par situācijas uzlabošanu. Problēma arī, ka Vaļņu ielas labajā pusē dzīvojošie pilnībā nepārgāja uz individuālajiem konteineriem, kā bijām cerējuši. Tas palielināja atkritumu apjomu, un nācās meklēt citus risinājumus. Vispirms ar pašvaldību vienojāmies, ka visus konteinerus vecpilsētā tukšosim trīs reizes nedēļā, pēc tam Vaļņu ielā, nedaudz uz augšu no esošajiem konteineriem, izveidojām vēl vienu papildu laukumu ar diviem konteineriem. Instruējām tuvējo daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus, lai izmanto tieši šos konteinerus. Pagaidām šķiet, problēmas ir atrisinātas, varbūt pirmdienas rītā vēl aizvien kāds maisiņš ir novietots pie konteineriem, bet kopumā situācija sakārtojusies.

Tikāmies ar visiem juridiskajiem klientiem, lai vienotos, ka viņi slēgs atsevišķus līgumus par kartona iepakojuma savākšanu, lai nemet to šajos konteineros. Ja tā dara, konteineri ātri ir pilni un sadzīves atkritumiem vietas vairs nav.

Vēl vienu papildu konteineru uzstādījām Šaurajā ielā, jo, sākoties vasaras sezonai un Lielās Kalēju ielas remontam, šajos konteineros palielinājās sanesto atkritumu daudzums un pirmdienās bija atkritumu maisu kaudzes.

– Visas problēmas atrisinātas?
– Ne gluži. Iedzīvotāji joprojām šajos konteineru laukumos liek lielgabarīta atkritumus. Mēs stāstām, ka to savākšana jāpiesaka atsevišķi un katram par šo pakalpojumu jāmaksā pašam, bet ne visi ieklausās.

Gadās arī situācijas, kad kāds ticis pie jauna īpašuma, veic tīrīšanu, remontu un viens pats pieber pilnu konteineru, vēl blakus tam sakrauj kaudzi. Pārējiem nav, kur likt savus maisiņus, un viņi ir neapmierināti. Jāsaprot, ka konteineri domāti tikai ikdienas sadzīves atkritumiem.

Vēl gribu atgādināt, ka nedrīkst mest konteineros karstus pelnus. Pagājušajā ziemā viena konteinera maiss šādi tika izdedzināts, nācās to mainīt.

– No vecpilsētas savāktais atkritumu apjoms kopš jaunās sistēmas ieviešanas ir audzis?
– Nedaudz pieaudzis, taču samaksu no iedzīvotājiem, juridiskajiem klientiem saņemam apmēram par 30 procentiem no savāktā apjoma. Samaksa tiek aprēķināta pēc noteikta normatīva, mēs gribētu cerēt, ka visi godprātīgi noziņo reālo iedzīvotāju skaitu daudzdzīvokļu mājās. Ar juridiskajiem klientiem uz godavārda vienojamies par apjomu mēnesī. Taču reālais atkritumu apjoms ir krietni lielāks, nekā vajadzētu būt pēc dokumentiem, par ko iekasējam naudu.

– Kāpēc šāda situācija?
– Acīmredzot nesaņemam pilnīgi precīzu informāciju par iedzīvotāju skaitu, nodoto apjomu. Viss atkarīgs no godaprāta, jo neejam pa mājām, dzīvokļiem skaitīt iedzīvotājus. Daudzdzīvokļu māju kvartālos vienkāršāk, tur apsaimniekotājam piestādām rēķinu par faktiski aizvesto atkritumu daudzumu, viņi maksu sadala uz iedzīvotājiem. Vecpilsētā maksā pēc normatīva, bet realitātē tiek samests vairāk. Ja rēķinātu pēc tā apjoma, par ko saņemam naudu, katrā konteineru laukumā pietiktu ar vienu konteineru un izvest vajadzētu reizi nedēļā.

Ir arī citi aspekti. Iedzīvotāji sūdzējušies, ka atkritumus konteineros met šajā teritorijā nedzīvojošie. Gribas atgādināt, ka šie nav publiskie konteineri, tikai vecpilsētas iedzīvotājiem, kuriem ar “ZAAO” noslēgts līgums.

– Kā samazināt pievešanu no malas?
– Pašvaldības policija veic apsekošanu, kurām privātmājām ir līgums, kurām nav. Esam viņiem iedevuši datu bāzi, viņi dodas pie tiem, kam līgumu nav, un liek tos noslēgt. Bet zināms, ka ved arī no apkārtējiem novadiem, braucot uz darbu vai vedot bērnus uz skolu, pa ceļam pilsētā tiek izmests arī atkritumu maiss.

– Jaunā sistēma ir ērtāka pašam uzņēmumam?
– Protams, tagad mašīna brauc trīs reizes nedēļā, tad bija piecas dienas nedēļā – no rīta un vakarā. Domāju, ka arī iedzīvotājiem šis risinājums izdevīgāks. Jā, varbūt ir kādu gabalu tālāk jāpaiet, toties atkritumu maisu var aiznest jebkurā brīdī, nav jāseko pulkstenim, kas strādājošajiem bija problemātiski. Tad bieži maisiņi tika kaut kur vienkārši nolikti, jo cilvēkiem nebija laika gaidīt.

– Daudz tiek runāts par nepieciešamību šķirot atkritumus, bet kā privātpersonām ar šo iespēju vecpilsētā?
– Viņiem ir tāda pati iespēja kā ikvienam privātmājā dzīvojošajam, proti, vest šķirotos atkritumus uz EKO laukumiem Lapsu ielā vai Bērzainē. Sākotnēji bija plānots, ka būs konteineri arī šķirotajiem atkritumiem, bet tiem fiziski neatradās vieta.
Cilvēki ir dažādi, ir tādi, kuri neko nešķiro, bet arī tādi, kuri grib šķirot un ved uz EKO laukumiem, kur, nododot zināmu daudzumu šķiroto atkritumu, dabū atlaidi sadzīves atkritumu savākšanai.

– Kā cēsnieki saprot, ka tas jādara?
– Sašķiroto atkritumu apjoms, kas nonāk poligonā, pieaug. Tas būs jādara arvien vairāk, jo valsts ieplānojusi, ka Dabas resursu nodoklis atkritumiem tiks pakāpeniski palielināts. Viņi cer, ka tas veicinās atkritumu šķirošanu, lai vairāk varētu pārstrādāt, mazāk būtu jānoglabā.

Protams, iedzīvotājiem vēl jāmācās pareizi šķirot atkritumus, jo ir vietas, kur šajos konteineros tiek samesti arī sadzīves atkritumi un viss konteinera saturs nonāk pie sadzīves atkritumiem.

– Iedzīvotājiem ir nesaprašana, ko mest šķirotajos, ko ne?
– Cenšamies sniegt informāciju, gan bukletos, gan stāstām apsaimniekotājiem. Var saprast iedzīvotājus, jo plastmasas veidu ir ļoti daudz, bet uz pārstrādi var nodot tikai nelielu daļu. Mēs labprāt braucam uz iedzīvotāju kopsapulcēm, kur uzskatāmi parādām, kas der šķirošanai, kas ne. Taču ne tik liels pārkāpums ir iemest nepareizo plastmasu, cik tur iegāzt ikdienas sadzīves atkritumus.

– Kā Cēsīs veicas ar pazemes konteineru programmu?
– Vēl ir, ko darīt. Šī sistēma jāattīsta. Saules ielas dzīvojamā kvartālā jāveido vairāki laukumi, arī Bērzainē, Loka ielā. Viss atkarīgs no tā, vai ir zeme, kur šos konteinerus ierakt, un vai netraucē apakšzemes komunikācijas.