Ziņas

Sabiedrība

Atklājumi dzejnieka mājā

Aizraujoša vasaras prakse dzejnieka mājās. Humanitāro zinātņu fakultātes pasniedzēja Māra Grudule, studentes Līga Sudare, Signe Raudive un Ilze Ļaksa- Timinska ik pa laikam atklāj dzejnieka Edvarda Treimaņa – Zvārguļa mazmazdēlam Atim Treimanim, ko interesantu atklājušas, pētot dzejnieka grāmatu skapi “Leukādijā”.Foto: Māris Buholcs

Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes studentes šajās dienās mitinājās dzejnieka Edvarda Treimaņa – Zvārguļa mājās “Leukādija” Priekuļu novadā, lai pētītu rakstnieka grāmatu skapi.

Dzejnieka mazmazdēls Atis Treimanis “Druvai” norāda, ka “Leukādijā” vienmēr bijis dzejnieka skapis, kas glabājis kaut ko noslēpumainu, bet īstu. Vienmēr bijusi doma, ka to visu varētu papētīt un izzināt.

“Tieši pēdējos gados arvien vairāk sākām paši ģimenē par to runāt, ka ir vēlēšanās izzināt, ko tad šis skapis glabā. Šobrīd varu jau būt gandarīts, ka mūs sadzirdēja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte un ka viņi studentu vasaras prakses laikā šogad atrodas “Leukādijā” un piecu dienu garumā cītīgi darbojas ar un ap skapi,” stāsta A. Treimanis, norādot, ka nākamgad dzejnieka 150. gadadienas atceres pasākumos varētu kaut ko jau vairāk pastāstīt par atstāto mantojumu.

Līdz ar trim studentēm “Leukādijā” līdzdarbojās arī Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu literatūras vēstures un teorijas katedras vadītāja Māra Grudule, kura norādīja, ka ik gadu studentiem notiek vasaras prakses dažādās Latvijas vietās. Tradicionāli studenti šīs prakses laikā ir piesaistīti kādam muzejam vai krātuvei, strādājot ar pieejamajiem materiāliem.

“Jāteic, ka esam gandarīti viesoties Priekuļu novadā un Treimaņa – Zvārguļa mājās, kur, šķiet, pat laiks ir apstājies un ik uz soļa jūtama paša dzejnieka vēsma. Mūs ļoti interesēja, kā var izskatīties rakstnieka bibliotēka, kas, nenoliedzami, ir arī skats uz viņa garīgo pasauli. Skapis jau pašā sākumā atstāja ļoti spēcīgu iespaidu. Arī pati māja ir pilna ar dažādām lietām, ko varētu tālāk pētīt. Te tiešām ir interesanti,” norāda pasniedzēja. Viņa teic, ka kopā ar studentēm šajās piecās prakses dienās izkravāja skapi, atrada dažādu dzejnieka dzīves laika periodiku, grāmatas, manuskriptus un lielās līnijās ir apjausts, kas tad bija dzejnieka interešu loks.

“Esam apjautuši, kādās valodās dzejnieks lasījis. Kas bijis tas, kas viņu interesē. Tāpat uzzinājām, kādu iespaidu lasītais uz viņu ir atstājis, jo daudzviet grāmatās atradām paša autora piezīmes, komentārus un dažādas atzīmes,” stāsta M. Grudule.

Ar lielu interesi šajās dienās ar dzejnieka skapi iepazinās baltu filoloģijas studentes Līga Sudare, Signe Raudive un Ilze Ļaksa – Timinska, kuras atklāj, ka paveikts patiešām interesants darbs.
Ilze Ļaksa – Timinska teic, ka dzejnieks Edvards Treimanis – Zvārgulis sagādājis jautrību ar savām piezīmēm un komentāriem, ko atstājis pie lugām.

“Viņš ir lasījis daudz lugu un teju aiz katras atstājis komentāru, ka “valoda laba”, “vidēja līmeņa ludziņa”, “palaba ludziņa” vai “joku lugai ļoti maz dramatisma”. Un atklājām, ka Zvārgulis ir pratis esperanto valodu līdztekus tam, ka lasījis arī vācu, krievu valodā,” stāsta Ilze Ļaksa – Timinska. Savukārt Līga Sudare teic: “Kurš no mums nezina mūsu dižgaru Raini? Bet izrādās, ka Treimanis – Zvārgulis nav baidījies kritizēt pat Raini. Ir komentārs Raiņa lugas “Jāzeps un viņa brāļi” beigās: “Pavājš darbs. Daudz liekvārdības, frāžu. Ar pirmo cēlienu jau viss saturs izsmelts. Nu tad šī ir skatu luga, ne traģēdija…”. Šis gan ir Raiņa gads, un neviens viņu nekritizē, bet mēs saskārāmies ar šādu interesantu vērtējumu,” norāda L. Sudare.

Jaunietes neslēpj, ka labprāt piedalās šādā vasaras praksē un viņas ļoti uzrunā gan pati dzejnieka māja, gan gaisotne un aura, kas piemīt šai vietai. Ar lielu interesi viņas lasījušas gan autora nepublicētās lugas, gan tā laika periodiku, viņam rakstītas vēstules un daudz ko citu.

“Mēs atradām kalendāru, un tur malā rakstīti dažādi sieviešu vārdi un blakus cipari. Sākotnēji domājām, ka tās bijušas skolnieces un atzīmes, tad domājām, ka varbūt tas ir kāds parādnieku saraksts, bet beigās sapratām, ka tie ir vistu vārdi un izdēto olu skaits, ko dzejnieks ik mēnesi kalendārā piefiksējis,” smejoties stāsta studentes un norāda, ka pavadītais laiks bijis gan zinātniski noderīgs un atklājumiem bagāts, gan vienkārši jautrs.

Studente Signe Raudive “Druvai” norāda, ka “Leukādijā” būtu jāizveido starptautiska līmeņa muzejs, jo mājā ir ļoti daudz materiāla, ko rādīt.

Dzejnieka mazmazdēls A. Treimanis norāda, ka viņš visas šīs dienas ar lielu saviļņojumu dzīvojis līdzi studentēm un pasniedzējai un nemitīgi taujājis, kas jauns un interesants atrasts.

“Pats šobrīd nedaudz nožēloju, ka neizvēlējos studēt literatūrzinātni, jo domājams, ka ar lielu interesi un aizraušanos profesionālā aspektā pats būtu ķēries klāt šī skapja izpētei. Taču labprāt gaidīšu vasaras nometnes rezultātus un vērtējumu, ko jaunietes sola līdz rudenim apkopot,” norāda A. Treimanis.