Ziņas

Sabiedrība

Atklāj viduslaiku vannasistabas noslēpumus

Top ķemmes. Meistars Viesturs Āboltiņš atdzīvina vēsturi un no kaula gatavo ķemmītes, kas viduslaikos bija nozīmīgs priekšmets galvas rotas kopšanai.Foto: Indars Krieviņš

Īpašās lekcijās un citās aktivitātēs šovasar Viduslaiku dienās Cēsīs var uzzināt par viduslaiku cilvēku dzīvesveidu, viņu ikdienas ieradumiem, rūpējoties par personīgo higiēnu. “Viduslaiku dienu” tradīcija Cēsu Vēstures un mākslas muzejā rit vairāku gadu garumā, ik gadu izceļot kādu konkrētu tēmu. Ir bijusi bērnības un gardēžu tēma, ieskats dzīvnieku labturībā. 

“Viduslaiku atspoguļojums Cēsu muzejā ilgst jau 20 gadu. Teju katru vasaru notiek dzīvās vēstures pasākumi, kuriem pateicoties mēs izceļam Cēsu pili kā vēstures pieminekli,” saka Gundars Kalniņš, Cēsu muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs.

Pirms daudziem gadiem, aizsākot dzīvās vēstures tradīciju, vairāk tika ieskicētas militārās tēmas, piemēram, bruņinieku svētki, bet kopš 2012. gada stāstīts un rādīts, kā tas, kas aktuāls pašreiz, izpaudies viduslaikos.
“Mūsdienas daudz runā par cilvēku un dzīvnieku attiecībām, par dzīvnieku tiesībām, par vegānismu. Pirms trīs gadiem sākām ar atskatu vēsturē par to, kāda bijusi dzīvnieka loma cilvēka dzīvē viduslaikos, nākamajā gadā pievērsāmies nu jau par kultu kļuvušajai gastronomijas pasaulei, pagājušā gadā Viduslaiku dienas rīkojām kopā ar Cēsu bērniem un pievērsāmies bērnības tēmai, bet šogad nonācām līdz higiēnai, ar kuru esam apsēsti mūsdienās. Mēs domājam par laiku kā progresīvu līkni, jo tālāk pagātnē raugāmies, jo šausminošāk šķiet, taču tie ir maldi, kas neatbilst vēsturiskajai patiesībai. Tāpēc mūsu uzdevums ir atklāt šīs tēmas daudzpusību, mēģinot tuvināties patiesībai,” saka G. Kalniņš, uzsverot, ka tēmas izpētē piedalās vairāki darbinieki un apjomīgais darbs prasa teju veselu gadu.

Ieva Kalniņa, Viduslaiku dienu līdzorganizatore, vēsta, ka neat­sve­rams uzziņas avots ir attēli un rakstiskās vēstures liecības. “Ir pie­ejami materiāli, kas detalizēti izklāsta, kā sagatavot vannas ar smaržīgiem ūdeņiem un ar kādām eļļām ierīvēties, kā sevi kopt, turot tīru, svaigu un smaržīgu. Vis­lielākais gandarījums ir atrast patiesību, gāžot mītus vai aizspriedumus.”

Savukārt vēstures entuziasts, kau­la un raga apstrādes meistars Viesturs Āboltiņš teic, ka tīrība, higiēna un labsajūta viduslaikos atkarīga no rocības, jo bijuši arī tādi ļaudis, kas pat ķemmi neesot varējuši atļauties, turpretī svaigs un smaržīgs cilvēks ir vērā ņemams sabiedrībā.

“Uz mūsu pasākumiem apmeklētāji nāk, viņiem ir savi priekšstati un ilūzijas, bet tas ir ļoti labi, jo cilvēkam ir radusies interese. Pils viesiem ir jautājumi, varam arī padiskutēt. Bieži priekšstati iegūti ar mediju starpniecību, lasot vēstures žurnālus, skatoties televīziju, bet publikācijas, uz kurām atsaucas cilvēki, ir pilnas stereotipiem, dažbrīd pat absurdas. Vi­dus­laiku dienu mērķis nav izklaidēt, bet gan izglītot,” uzsver V. Āboltiņš. G. Kalniņš piebalso: “Mums kā kultūras pieminekļa – pils kompleksa – satura veidotājiem ir būtiski, lai cilvēks, atnācis uz pasākumu, aiziet par galvastiesu gudrāks, informētāks. Uzde­vums ir izglītot tādā formā, kas mūs­dienās pieņemama. Izveidot lielus plakātus, piekarināt pie sienas nav liela māka, bet tikai retais tajos iedziļinās. Tāpēc vēlamies informāciju pasniegt tā, lai cilvēks nemaz nenojauš, ka viņš mācās, taču šādā dzīvās vēstures formā mēs varam nodot ļoti daudz zināšanu. ”

Biežākie aizspriedumi par viduslaikiem esot saistīti tieši ar higiēnu un tā laika ikdienas ieradumiem, uzskatot, ka 14. gadsimtā cilvēki nemazgājās un par sevi nerūpējās. Bet, atskāršot, kā tolaik izskatījās pati Cēsu pils, kāda bija virtuve, apkures sistēma telpās, ventilācija, ka pils mūros ir atklātas vismaz piecas atejas vietas, kas bijušas glaunākas nekā mūsdienās lauku tualete, cilvēki izbrīnā soli atkāpjoties, jo informācija šķietot neticama. “Tādējādi caur vēstures lappusēm mēs saprotam, ka mūsdienu vēlmēs un vajadzībās nebūt neesam galvastiesu pārāki par priekštečiem,” sarunā pasvītro G. Kalniņš.

“Cēsu pils ir mūsu pilsētas veiksmīgā loze. Ārvalstu viesiem esam interesanti ar savu kultūrvēsturisko mantojumu, kas mums jāsaudzē un jālolo. Protams, brīvdabas pasākumus par dažādām viduslaiku tēmām varētu rīkot vai katru nedēļas nogali, taču tad nebūtu izpētes, nebūtu vēstures, nebūtu vērtību, būtu tikai izklaide un cilvēks aizietu izpriecājies, bet neko neieguvis. Cik vien ilgi mēs – pils ļaudis – par Viduslaiku dienām degsim, tik atradīsim laiku, lai šīs tradīcijas turpinātu,” uzsver Cēsu muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs, sakot, ka dažas tēmas jau izgaismojas nākamam gadam.