Ziņas

Sports

Atkal sudrabots gads

Vicečempiones. Otro gadu pēc kārtas “SK Cēsis” basketbolistēm jāsamierinās ar sudraba medaļām gan Latvijas čempionātāFoto: no skcesis.lv

Sieviešu basketbola komandai “SK Cēsis” Latvijas sieviešu basketbola čempionāta finālā tomēr neizdevās panākt sērijas pagarināšanu līdz piektajai spēlei, savā laukumā piedzīvojot zaudējumu 56:60. Līdz ar to sērijā ar 3:1 pārākas bija “TTT Rīga” basketbolistes, kas otro gadu pēc kārtas izcīnīja čempionu kausu. Atgādināsim, ka arī Latvijas – Igaunijas apvienotā čempionāta finālā Rīgas komanda šogad izrādījās pārāka pār cēsniecēm.

Fināla ceturto spēli Cēsīs līdzjutēji gaidīja ar pamatotām cerībām, jo savā laukumā šajā sezonā “SK Cēsis” pret “TTT Rīga” bija svinējušas tikai uzvaras. Arī spēles pirmais puslaiks apliecināja, ka Cēsu komandai ir visas iespējas tikt pie uzvaras, jo pēc 20 nospēlētām minūtēm tablo rādīja 38:29 viņu labā. “SK Cēsis” spēlētājas bija precīzākas metienos, labākas atlēkušo bumbu savākšanā, mazāk kļūdījās, taču spēle diemžēl beidzas tikai pēc 40 minūtēm. Un otrajā puslaikā cēsniecēm spēle pajuka, bija ilgstoši posmi, kuros vispār neizdevās gūt punktus. Ja pirmajā puslaikā izdevās gūt 38 punktus, otrajā – tikai 18, un ar tādu sniegumu uzvarai izrādījās par maz. “TTT Rīga” spēlētājas uzbruka veiksmīgāk, labi cīnījās aizsardzībā, vispirms izlīdzinot rezultātu, pēc tam – jau panākot +9 punktu pārsvaru. Beigās mājnieces gan uzsāka pakaļdzīšanos, nonākot viena tālmetiena attālumā, taču tuvāk tikt un glābt spēli neizdevās. Otro gadu pēc kārtas nācās atzīt sāncenšu pārākumu un samierināties ar vicečempionu titulu.

Pirms finālsērijas abas komandas piesaistīja pa vienai ārvalstu spēlētājai. “TTT Rīga” rindās spēlējošā Anna Deforža finālspēlē guva visvairāk punktus Rīgas komandas labā – 16. “SK Cēsis” rindās iesaistītā austrāliete Kristena Vīla tika aicināta kā saspēles vadītāja, tāpēc ar lielu punktu guvumu neizcēlās.

Komandas galvenais treneris Uģis Viļums komandas zaudējumu skaidro ar atkāpšanos no spēles plāna otrajā puslaikā, un, viņaprāt, Kristenas Vīlas pienesums komandā varējis būt labāks: “Cerējām, ka viņa palīdzēs ar punktu gūšanu, jo uzbrukums mums buksēja, bija vajadzīgs papildspēks. Taču viņai nekrita, arī kopējais sniegums otrajā puslaikā pajuka, glābt neko vairs neizdevās.”

Kopumā vērtējot sezonu, treneris neslēpj, ka gribējies vairāk, bet ar gribēšanu, kā zināms, ir par maz, jāņem vērā arī iespējas: “Komandā sezonas laikā tomēr jābūt 10 – 12 spēlētājām, lai var aizvadīt pilnvērtīgus treniņus, izvēlēties un noslīpēt taktiku. Mēs šādā sastāvā sezonas gaitā tā arī nesanācām. Bet kādas trenerim ir iespējas, ar to jāstrādā.”

Atšķirībā no Latvijas – Igaunijas čempionāta fināla, kurā “SK Cēsis” piedzīvoja bezcerīgu sagrāvi, valsts čempionāta finālsērija parādīja, ka abas komandas ir spēkos līdzvērtīgas un uzvaru varēja gūt kā viena, tā otra.

“SK Cēsis” prezidents Krišjānis Kļaviņš norādīja, ka komanda vienmēr tiekusies pēc visaugstākajiem tituliem, taču dažkārt ir lietas, ko neizdara pietiekami labi, lai tiktu pie tiem: “Varējām uzvarēt jebkurā no četrām finālsērijas spēlēm, taču uzvarējām tikai vienā. Ļoti žēl, ka pēdējā mājas spēlē, kad pēc puslaika bijām vadībā +9, komanda nebija psiholoģiski gatava cīnīties un spēlēt kā pirmajā puslaikā.”

Lai arī piedzīvots zaudējums, K. Kļaviņš norāda, ka finālsērijā komanda rādīja labāku sniegumu nekā martā: “To sekmēja trīs faktori, kas papildināja komandu – treneris Armands Krauliņš, Kristena Vīla un Aija Brumermane. Uzskatu, ka Vīla savu darbu paveica godam, mums parādījās laba saspēles vadītāja, komanda ap viņu ātri mobilizējās. Mēs viņu ņēmām kā saspēles vadītāju, kas atdos labas piespēles, nostrādās aizsardzībā, nevis kā punktu guvēju. Un ar savu uzdevumu viņa veiksmīgi tika galā. Iespējams, mums vajadzēja vēl vienu spēlētāju, kas būtu līdere uzbrukumā. Lai gan komandā ir spēlētājas, kas to spētu, ja vien psiholoģiski spētu sevi sagatavot katrai spēlei kā pēdējai.

Taču nevienu nevainoju, jo pats izvēlējos spēlētājas, trenerus, tā ir tikai mana atbildība. Jāatzīst, ka šis bija finansiāli ļoti smags gads, nebija iespēju vēl vairāk papildināt sastāvu. Taču strādāsim tālāk un cerēsim, ka būs vieglāki laiki un varēsim šogad nepaveikto īstenot nākamgad!”

Vēsturiski iezīmējās interesanta tendence. 2009.gadā titulu izcīnīja “SK Cēsis”, tad divus gadus “TTT Rīga”, pēc tam divreiz Cēsu komanda, un tagad divus gadus atkal “TTT Rīga”. Ja tradīcija turpināsies, nākamie divi gadi ritēs zem “SK Cēsis” zīmes.

K. Kļaviņš gan nožēlo, ka šajos divos gados zaudēts, jo bija iespējas uzvarēt. Īpaši pērn, kad finālsērija izvērtās īpaši neveiksmīga un uzvara burtiski tika izlaista no rokām: “Jā, katra sezona dod atziņas, bet pēdējās divās sezonās tās ir pārāk sāpīgas. Esmu prasīgs, gribu vinnēt katru gadu, bet, ja deviņās sezonās tas izdevies tikai trīs reizes, tas ir pārāk maz. Saprotu, ka dzīve ar to nebeidzas, ka tās ir tikai basketbola spēles, bet man gribas izvirzīt mērķus un tos sasniegt!”

“SK Cēsis” rindās šajā sezonā spēlēja: Sigita Džarcāne, Liene Priede (līdz decembrim), Ieva Vītola, Aija Brumermane, Kristīne Silarāja, Zane Jākobsone, Sabīne Niedola, Līga Šurkusa, Ilze Jākobsone, Kristena Vīla (Austrālija), Zenta Liepa, Anete Ozola, Māra Mote, Emīlija Grava, Linda Magone, Agate Krieviņa. Galvenais treneris Uģis Viļums, treneris Armands Krauliņš.

Var vēl piebilst, ka viena zelta medaļa tomēr atceļos uz Cēsīm, jo čempionvienības rindās spēlēja cēsniece Ieva Krastiņa.

Jānis Gabrāns