Ziņas

Sabiedrība

Atkal laši nāk!

Pārgājienā. Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vadītājs Jānis Bušs un dabas izglītības darba speciāliste Baiba Līviņa-Jarohoviča Strīķupes krastā pēta taimiņu nārsta vietu. Foto: Līga Eglīte

Ik rudeni, iestājoties aukstākam laikam un pirmajam salam, Latvijas upēs sākas aktīvāks lašveidīgo zivju nārsts. Mūsu skaistākās un vērtīgākās zivis atgriežas uz nārstu dzimtajās vietās, par spīti dažādiem dabiskiem šķēršļiem un traucējumiem.

Aizvadītajā ceturtdienā ikviens, kam interesē ikgadējā zivju migrācija, varēja doties kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) inspektoriem lašu nārsta vērošanas pārgājienā.

Vides inspektori jau nedēļas sākumā bija apsekojuši dažādus pārgājiena maršruta variantus, konstatējuši, ka Gaujā un Amatā vēl arvien ir ļoti augsts līmenis, tādēļ brūnganajā ūdenī zivis būs grūti saskatīt. Tika izvēlēta mazā un ļoti dzidrā Strīķupīte, kur iepriekšējās dienās redzēti taimiņi. Berzes jeb nārsta vietas var pazīt pēc sīku akmentiņu sērēm, kur vairākums olīšu noberzti balti. Tas liecina, ka zivis tur ir darbojušās. Ja arī upes krasts nostaigāts un iepretim berzes vietām krietni nomīdīts, tas liecina par malu­zvejnieku interesi.

Pārgājienā kopā ar vides inspektoriem piedalījās 17 dabas vērotāji no dažādām vietām, arī no Rīgas un Valmieras. Šoreiz upes apciemojums bija veiksmīgs, jo zivis izdevās redzēt vairākās vietās. Šādiem izglītojošiem pārgājieniem ir vēl papildu ieguvums, proti, tie nojauc plānus nevienam vien maluzvejniekam.

Rīdzinieces Elita Kalniņa un Aija Caune no biedrības “Vides aizsardzības klubs” reklāmu par pārgājienu izdzirdējušas radio. Aija Caune, kura raksta pētniecisku darbu par lašupēm, apgalvo: “Dabā nav neglīta laika! Esmu par to, lai veicinātu dabas kluso vērošanu un mācītu to bērniem. Man liekas, mums šodien bija jāiet vēl klusāk.”

Jānis Bušs, Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vadītājs, “Druvai”pastāstīja: “Pirmie laši upēs iepeld jau ap Jāņiem, taču šobrīd, rudenī, ir aktīvākais nārsta laiks. Starp citu, uzskata, ka Strīķupē lašu nav, bet ir taimiņi. Tas izsecināts pēc malu zvejnieku aizturēšanas gadījumiem un atņemtajām zivīm. Tā, pa gabalu no krasta, caur ūdeni nav iespējams atšķirt – vai lasis, vai taimiņš.

Pārkāpēji, domāju, iegūto zivi pārdod, lai tiktu pie alus. Varbūt arī maizi nopērk. Sievietes maluzvejnieces nav gadījušās, bet vīru kompānijās mēdz piedalīties. Ir arī bērni. Pirms pāris gadiem Lojas upē darbojās visa ģimene – tētis pa priekšu, mamma ar nepiln­gadīgu puiku no muguras.

Teritorijas ir milzīgas, visur piekļūt nevar. Vakar redzējām pārkāpēju, kurš, būdams vietējais un taku zinātājs, aizmuka pa taisno caur mežu. Kārtības uzraudzītājiem ir problēmas – dienesta apliecības ir, dienesta apģērba nav, zābakus aizņēmos no dēla. Varbūt vainojami taupības gadi, cerot, ka kādreiz būs rožaināka dzīve. Aprīkojums, ko lietojam, iegādāts par projektu līdzekļiem, ne valsts budžeta naudu. Nakts redzes aparatūra ir, tā reaģē uz siltumu.”

Mārtiņš Blaus, vecākais valsts vides inspektors: “Nedaudz pazeminoties ūdens līmenim, zivis nāk vairāk. Ceturtdien apsekojām Strīķupi divu kilometru garā posmā un kādās astoņās vietās zivis redzējām. Šajā laikā palielinām reidu skaitu, izliekam meža novērošanas kameras, kuras sūta informāciju ar foto uz inspektoru mobilajiem telefoniem. Gadās, ka nofotografējas putni, stirnas un brieži, taču ir arī veiksmīgi cilvēku foto, kas liecina par nelikumīgo zivjumīļu interesi. Redzams, cikos ieradies, cik ilgi krastmalā uzturējies. Vai šādu foto var publicēt? Datu aizsardzība. Izmantojam arī dronus, lai pārbaudītu, vai liek tīklus. Cilvēki ir gudri, saprot, kas lido, kam tāda skaņa, pamet visu un mūk prom. Šajā sezonā vēl nevienu neesam noķēruši, vien pāris protokolu noformējām makšķerniekiem par spiningošanu, izmantojot mākslīgo ēsmu noteiktajā Gaujas posmā, kurā to nedrīkst darīt.”

Lašveidīgās zivis ir varenas ceļotājas – novērota līdz pat 3000 kilometru tāla migrācija, bet pārvietošanās ātrums var sasniegt pat 100 kilometrus diennaktī.

Atklātā jūrā laši orientējas pēc zemes ģeomagnētiskā lauka, Saules kompasa un iekšējā bioloģiskā pulksteņa (līdzīgi gājputniem), bet dzimto upju grīvās atgriežas, sajūtot upes ūdenim piemītošo specifisko ķīmisko sastāvu.

Lašveidīgo zivju – lašu, taimiņu un strauta foreļu – saudzēšanas periods jeb ieguves liegums turpinās līdz 31. decembrim. Lai gan administratīvais sods par vienu nelikumīgi iegūtu zivi ir, sākot no 280 eiro, zaudējuma atlīdzība līdz 715 eiro, tomēr malu­zvejniekiem vilinājums un azarts gana liels.