Vairāk nekā divi desmiti talcinieku aizvadītajās brīvdienās satikās Gaujmalā pie Jaunpiebalgas estrādes, lai atjaunotu upes atteku.

* NOVĒRTĒ PADARĪTO. Ar gandarījumu par pāris stundās paveikto darbu upes tecējumā noraugās piebaldzēni Alīna Šķestere (no kreisās), Laine Lapiņa un Mikus Spalviņš. Foto: Anda Dzenža

Pārlieku cītīgu dabas sargātāju dēļ izveidojies aplams priekšstats par upju kopšanu. “Upes krastus nevis nedrīkst kopt, bet tie ir jākopj. Latvijas brīvvalsts laikā katrs saimnieks savā īpašumā upi izpļāva un Gaujā sakritušos kokus pavasarī izvāca. Tagad cilvēki baidās, jo pārliecināti, ka uzliks sodu, ja kaut ko izdarīs nepareizi,” “Druvai” skaidroja ūdeņu bioloģe Loreta Urtāne, kura kopā ar vīru Andri Urtānu ne vien piedalījās upes attīrīšanā, bet arī piebaldzēnus iepazīstināja ar upju straujteču veidošanas nozīmi un pamatprincipiem. “Sakārtojot upi savā apkārtnē, mēs sakārtojam arī sevi. Sabiedrība, kas te dzīvo, kļūst tīrāka tāpat kā upe, kura ik gadu Jaunpiebalgā kļūst sakoptāka. Te Gaujas labā izdarīts ļoti daudz,” vērtēja upju eksperte L.Urtāne.

Gaujas akmeņu talkas organizators, jauniešu vides biedrības “Balta daba” vadītājs Ģirts Baranovskis “Druvai” norādīja, ka šajā vietā talkas jaunpiebaldzēni rīko gadus piecus sešus. Darāmā netrūkst, jo krasti ātri aizaug ar krūmiem, no augšpuses upe sanes cilvēku izmestus atkritumus, kas gada laikā aizsprosto ūdens tecējumu.
“Šī vieta talkai izvēlēta dabas tuvuma dēļ. Estrādē regulāri notiek dažādi pasākumi, kas pulcē daudz cilvēku. Vēlamies nodrošināt ērtu pieeju upei un parādīt, ka te līdzās ir skaista, sakopta vieta,” neatlaidīgo Gaujas kopšanu pamato Ģ.Baranovskis.

Kā “Druva” novēroja, pāris stundās paveikts liels darbs. Gaujas nelielo atteku, ko aizdambējuši smilšu sanesumi un kas aizaugusi ar kalmēm un mētrām, talcinieki izravēja no nezālēm, pārtīrīja grunti, izcēla kritušos kokus un ar akmeņiem nostiprināja krastus, tā atjaunojot ūdens tecējumu un izveidojot straujteces, kas attekā iepludina krietni vairāk skābekļa. Ģ.Baranovskis, gandarīts par paveikto, ar prieku noskatījās, kā attekā atkal brīvi ieplūst ūdens. Paveiktais radījis brīnumainu ainavu, kurā divas straumes – Gauja un tās atteka – ieskauj nelielu salu.

Upes funkcionalitātes uzlabošanā roku pielika arī piebaldziete Laine Lapiņa. “Druvai” viņa atzina: “Darbs pie upes attīrīšanas lika aizdomāties, ka es kā privātpersona nezinu, ko drīkstu darīt, ko ne upes sakopšanā. Mūsdienās pieņemti dažādi likumi, dabas aktīvisti cītīgi iestājas par dabu, kā rezultātā mēs baidāmies kaut ko aiztikt. Rodas sajūta, ka neko nedrīkst darīt, ka dabas norisēs cilvēks nedrīkst iejaukties. Patiesībā tā nemaz nav. Šādās talkās izglītojamies un saprotam, ka drīkstam iekritušo koku vilkt laukā.”

Šoreiz talkā iesaistījās arī brīvprātīgā jauniete no Spānijas, kura guvusi nebijušu un vērtīgu pieredzi, ko nodot tālāk arī savas zemes ļaudīm.

Gaujas sakopšanas aktivitāšu iniciatore Inese Lapiņa priecājas par gadu gaitā paveikto, taču saredz arī problēmu: “Kā vides māksliniece jutu, ka Jaunpiebalgā nepieciešama kāda dabas telpa, kurā cilvēkiem satikties. Laika gaitā te esam iekopuši pievilcīgu atpūtas vietu, bet saskaramies ar citu problēmu – ar laiku viss nolietojas, nav, kas paveikto uztur kārtībā arī ikdienā. Tam šobrīd vēl nav resursu.”

Saistīti ar Gaujas sakopšanu, Jaunpiebalgā noris dažādi projekti un iniciatīvas. Kā uzsvēra tautskolas vadītāja Vita Žīgure, tas ir regulārs ilgtermiņa darbs, tādēļ darāmā un ieceru ir daudz. Tā, piemēram, turpinot “Jaunpiebalgas vides radošās darbnīcas” aizsākto notikumu ciklu “Samīļo Gauju!”, ar domu uzturēt dzīvu šo upi un atgriezt tās veselību tādu, kāda tā bijusi agrāk, šogad dibināts “Gaujas fonds” un tiek īstenots projekts “Gauja. Mājvieta. Piebaldzēns”. V.Žīgure vērš uzmanību uz to, ka šis projekts saistīts ne vien ar vides aktivi-tātēm, bet arī ar kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu. “Cenšamies dokumentēt Gaujmalas vecsaimniecību kultūrvides daudzveidību, lai rastu risinājumus tās saglabāšanai nākamajām paaudzēm,” pastāstīja V.Žīgure un zināja teikt, ka Gauja Jaunpiebalgā ir gara – lai caur to izlīkumotu ar laivu, ceļā paiet trīs stundas.

Gaujas sakopšanas talka Jaunpiebalgā noritēja starptautiskas jauniešu iniciatīvas “RIVER reMEMBERS” ietvaros. Neiztrūkstoši talka noslēdzās ar spēcinošu zupu, vārītu turpat uz ugunskura.