Aizvadīta Zemessardzes 27.kājnieku bataljona komandiera maiņas svinīgā ceremonija, kuras laikā bataljona komandiera amatā, nomainot līdzšinējo komandieri pulkvežleitnantu Rolandu Moļņiku, stājās pulkvežleitnants Normunds Zaviļeiskis.

Svinīgais pasākums notika Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Instruktoru skolas ierindas laukumā, tajā piedalījās Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš, 2.Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Mareks Ozoliņš, bataljona zemessargi, bijušie bataljona komandieri, pašvaldību pārstāvji.

Zemessardzes komandieris A. Ozoliņš, uzrunājot zemessargus, uzsvēra, ka šajā dienā 27.bataljona vēstures grāmatā tiek pāršķirta jauna lapaspuse: “Ko šāds notikums dod komandieriem? Pirmkārt, izaugsmes iespējas, jo jaunais komandieris nāk ar jaunām idejām, bet iepriekšējais komandieris dodas jaunā uzdevumā, kas viņam uzticēts, lai tur liktu lietā pieredzi, ko guvis šeit. Rolanda Moļņika laikā 27.bataljons piedzīvojis jūtamu izaugsmi, teicami izdarīts milzīgs darbs, bet priekšā gaida vēl smagāks darbs, jo uzdevumi tikai palielinās. Lai to paveiktu, jaunajam komandierim būs vajadzīgs visu jūsu atbalsts, mērķi sasniedzami tikai kopīgā darbā.”

Par piemiņu R. Moļņikam pasniedza Latvijas karogu, kas plīvojis mastā pie vienības mītnes viņa darbības laikā.
Uzrunā vēl bataljona komandiera statusā R. Moļņiks atcerējās, ka savulaik, kad pirmo reizi bijis Cēsu Instruktoru skolā, viņam bijis sapnis kādreiz dienēt Cēsīs: “Tobrīd nevarēju iedomāties, ka būšu te kā Zemessardzes bataljona komandieris un pavadīšu piecus gadus. Kā man gājis, to vislabāk vērtēt jums. Gribu pateikties ikvienam, jo bez jums es neko nevarētu. Man prieks, ka varēju strādāt ar tik lielisku kolektīvu tradīcijām bagātā pilsētā – Cēsīs.”

Tad tika nolasīta pavēle par komandiera maiņu un bataljona karogs svinīgi tika nodots jaunajam komandierim Normundam Zaviļeiskim. Uzrunā zemessargiem viņš neslēpa, ka jūt satraukumu: “Man ir prieks, ka atkal varu stāties 27.kājnieku bataljona rindās. Saku – atkal -, jo pirms 28 gadiem savu dienestu uzsāku tieši šajā 27.bataljonā. Pēc tam esmu dienējis dažādās vienībās, bijis starptautiskajās misijās, dienējis štābos, arī NATO štābā. Tagad esmu atgriezies ar pieredzi un esmu gatavs ar to dalīties.

Skatoties uz jums, redzu savas zemes patriotu vienību. Apzinos, ka man dots zināms uzticības kredīts. Kopā ar karoga pieņemšanas zvērestu solos arī jums dot savas zināšanas, iegūtās iemaņas, lai bataljons turpinātu augt un attīstīties. Kopā mēs varam!”

Pēc svinīgās ceremonijas nedaudz brīvākā atmosfērā turpinājās pateicības izteikšana bijušajam komandierim, laba vēlējumi jaunajam. 2.Vidzemes brigādes komandieris M. Ozoliņš teica paldies R. Moļņikam, pasniedzot vairodziņu ar brigādes simboliku un veltījumu: “Mūža darbs ir vienmēr veidot sevi, augšup tiekties, patiesīgam būt. Lai it viss, ko citiem projām devi, būtu tas, ko vēlies pats sev gūt!”

Paldies par veiksmīgu sadarbību R.Moļņikam teica Instruktora skolas un 27.bataljona štāba pārstāvji. Arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, sakot paldies par sadarbību, atzina, ka tā bijusi tuvu ideālam: “No bataljona komandiera vienmēr bija atbalsts, iniciatīva, atsaucība. Paldies par idejām civilajās mācībās, sadarbībā Cēsu kauju pasākumu rīkošanā un citos darbos. Vēlu veiksmi Rīgā, bet lai vienmēr atmiņā tiek paturētas arī Cēsis.”

Pulkvežleitnants R.Moļņiks dienestu turpinās Aizsardzības ministrijā. Uz “Druvas” jautājumu, kas visvairāk paliks atmiņā, viņš sacīja: “Cēsu kauju pasākumi, 22.jūnijs, kad apmeklēju piemiņas vietas, apceļoju novadus, tikos ar pašvaldību vadītājiem. Tā notika pirmajā dienesta dienā, cerēju, ka arī pēdējā būs 22.jūnijā, bet nācās amatā būt nedaudz ilgāk. Ceru, ka šis pasākums turpinās pilnveidoties un nostiprināsies ne tikai cēsnieku apziņā, bet arī Latvijā apzināsies, ka Cēsis ir nozīmīga vieta visās Latvijas atbrīvošanas cīņās. Tieši šeit radās Latvija. Neesmu vidzemnieks, bet man ļoti patīk, ka esmu šajā pusē ieguldījis savu devumu.”

Viņš neslēpa, ka visi sākotnēji izvirzītie mērķi nav realizēti: “Gribējās vēl lielāku jaunatnes iesaisti, zinu, ka to var izdarīt. Daudzas aktivitātes, kas Cēsīs tiek veiktas, ir izdevušās, bet vienmēr gribas vēl labāk, vēl grandiozāk.”

Jaunais bataljona komandieris N. Zaviļeiskis “Druvai” atzina, ka šis brīdis viņam ir ļoti saviļņojošs: “Esmu te sācis dienesta gaitas, pēc 18 gadiem esmu atgriezies. Man tas tiešām ir īpašs notikums, jo šis ir mans pirmais bataljons. Tiesa, tagad tas izaudzis, nevar salīdzināt ar to laiku. Bataljonu vadījuši lieliski komandieri, kam gribētu līdzināties. Šobrīd bataljonā esam vairāk nekā 400 zemessargi, taču nosacījums ir neapstāties. Negribu saukt savu ideālo skaitli, bet vēlos, lai zemessargu rindas būtu vēl kuplākas. Man ir liela pieredze, kas gūta šajos gados, un skaidrs redzējums, kurp jāiet.”