Ziņas

Sabiedrība

Atdzimst Garais Hermanis

No ārpuses nevar redzēt. Cēsu viduslaiku pils Dienvidu tornī jeb Garajā Hermanī darbs turpinās arī ziemā. Foto: Marta Martinsone-Kaša

Cēsu Viduslaiku pils restaurācijas darbi nenorimst arī ziemā.

Vēstures un mākslas muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš stāsta, pašlaik tiek strādāts Dienvidu torņa, ko mēdz dēvēt arī par Garo Hermani, iekšpusē: “Pērn restauratori rūpīgi veica ārsienu konservāciju, tagad tornis “nopakots”, lai iekšpusē varētu uzturēt temperatūru, kas ļauj turpināt darbu. Kopējais paveicamais apjoms ir pārāk liels, lai atļautos dīkstāves, tāpēc jābūt radošiem, lai process neapstātos.”

Garais Hermanis 15.gadsimtā celts kā moderns, ugunsieročiem piemērots aizsardzības tornis, taču pirms vairāk nekā 300 gadiem tas palika bez jumta un bija pakļauts visām laika apstākļu ietekmēm, kas bojāja konstrukciju, mūri bruka, velves iegruva. Pir­mie torņa restaurācijas darbi ar pilsētas valdes atbalstu veikti 30.gadu beigās, diemžēl 1940. gads visam pārvilka svītru.

“Taču pašu svarīgāko toreiz nepaveica, jumtu nesataisīja un vītņu kāpnes neatjaunoja,” stāsta G. Kalniņš. “Tātad no laika apstākļiem tornis pasargāts nebija, un kāpņu trūkums liedza pieeju augšējiem stāviem. Kaut kādi darbi veikti 60.gados, tad 1990.gadā bija projekts par torņa atjaunošanu, taču ar iekārtu maiņu arī tas netika īstenots, bet vismaz uzbūvēja horizontālu jumtu. Tiesa, laika zobs arī to sagrauza, tagad beidzot ieceri par torņa atjaunošanu īstenosim. Konusveida jumtu nav paredzēts atjaunot, lai neizmainītu pilsdrupu siluetu, bet torņa būv­apjomā izbūvēts horizontāls, iedziļināts pārsegums. Patlaban tiek atjaunotas vītņu kāpnes, starpstāvu pārsegumi, nostiprina sienu mūrējumu.”
Pēc restaurācijas tornī būs četri virszemes stāvi un pagrabs. G. Kalniņš stāsta, ka cietums gan vairs nebūs pieejams kā līdz šim, proti, iekāpt tajā nevarēs, jo tas neatbilda drošības prasībām. Taču pirmajā stāvā būs informācija par tiem, par kuriem ir ziņas, ka savulaik bijuši ieslodzīti pagrabā ierīkotajā cietumā.

Torņa pirmais stāvs bija pieejams arī iepriekš, bet G. Kalniņš skaidro, ka ieeja, kas līdz šim izmantota, tapusi vien grāfa Zīversa laikā. Tolaik cietumā bijis ierīkots sakņu pagrabs, lai nebūtu jāiet līkums, vairākus metrus biezajā sienā izkaltas durvis. Tās nav plānots aizmūrēt, jo arī šī ir vēstures liecība, bet tiks atjaunota arī vēsturiskā ieeja.
“Pēc visu darbu pabeigšanas sajūtas, apmeklējot šo torni, būs pavisam citādas. Veidojot torņa eks­pozīciju, jāņem vērā, ka tur apkures nebūs. Ieplānots veidot saturisku multimediālu ekspozīciju, izmantojot mūsdienu modernās tehnoloģijas. Ar to palīdzību ļausim cilvēkiem iepazīt, kā tornis izmantots, kāda bijusi tā nozīme pils kompleksā, un iedot citu informāciju valodā, kādu mūsdienu cilvēks pieradis saprast.”

Jau rakstīts, ka darbi viduslaiku pilī un tās teritorijā sākās pērn, pēc G. Kalniņa teiktā, lielākais apjoms paveikts. Arī pils dārzā lielākie darbi īstenoti, apmeklētājus tie vairs neskars. Labiekārtots aktivitāšu laukums, atjaunots gājēju tilts, drīzumā tiks pabeigtas amatnieku darbnīcas, nobeigumam tuvojas slēgtās nojumes būve, kas nomainīs telti, kura dārzā atradusies jau daudzus gadus. Amatnieku darbnīcas būs dzīvās vēstures zona, kur varēs sastapt viduslaiku tērpos ģērbtus, prasmīgus un zinošus dažādu amatu pratējus.

Vasarā vēl dažās pils daļās turpināsies mūru konservācija, uz visiem augstajiem korpusa mūriem aizsardzībai tiks uzklāts velēnu segums. Visi būvniecības darbi jāpabeidz līdz oktobrim, bet Dienvidu torņa ekspozīciju plānots atklāt 2020.gada maijā.