Ziņas

Sabiedrība

Atbalsts skolēnam grūtā brīdī

Kā jūtas skolotājs. Uz šo jautājumu skolotāji meklē atbildes darba grupā kopā ar “PuMPuRS” Vidzemes reģionālo koordinatoru Andreju Lukinu.Foto: publicitātes

Projekts “PuMPuRS” veicina sadarbību starp pašvaldību, skolu, pedagogiem un vecākiem, lai laikus sniegtu personalizētu atbalstu bērniem un jauniešiem, kuru rīcība saistās ar risku pārtraukt mācības. Konferencē “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”, kas notika Cēsīs, pulcējās pārstāvji no dažādiem novadiem.

Projektā “PuMPuRS” iesaistītajam skolēnam pedagogs vai psihologs semestra sākumā izveido individuālo atbalsta plānu, kurā izvērtē mācību pārtraukšanas riskus un paredz nepieciešamos pasākumus risku mazināšanai. Audzēkņiem pieejamas konsultācijas pie viena vai vairākiem speciālistiem, projekts piedāvā arī kompensāciju par sabiedriskā transporta biļetēm, naktsmītnēm, ēdināšanu, individuālajiem mācību līdzekļiem, individuālās lietošanas priekšmetiem un speciālo transportu, ja vien kāds no šiem atbalsta veidiem attur skolēnu no mācību pamešanas.

Projekta vadītāja Inese Vilāne “Druvai” pastāstīja, ka skolu interese par projekta piedāvājumu ir liela, taču nereti vecāki un arī pedagogi pārprot projekta būtību, domājot, ka atbalsts paredzēts bērniem, lai uzlabotu sekmes. Tiek sagatavoti individuālie atbalsta plāni, taču izbrīns ir liels, kad tos neapstiprina. “Izskatot pieteikumus, skrupulozi tiek vērtēti skolas pamešanas draudi, ja tādu nav, nav arī iemesla individuālajam mācību plānam. Tās nav privātstundas ķīmijā vai matemātikā, lai uzlabotu sekmes. Diemžēl bijis arī pāris piemēru, kur ar projekta palīdzību, īpaši lauku reģionos, mēģina noorganizēt skolotājam apmaksātu pilnu slodzi. Esam sapratuši, ka jāstrādā ne tikai ar jauniešiem, bet arī ar pašiem pedagogiem,” tā I. Vilāne, piebilstot, ka tikai motivēti pedagogi spēj iedvesmot skolēnus.

Runājot ar Zemgales plānošanas reģiona koordinatori Ingu Elmi, noskaidrojām, ka sabiedrības uzskati ir kā greizie spoguļi, kas rada priekšstatu, ka skolu pamet tikai bērni no nelabvēlīgām ģimenēm. Viņa uzsver, ka straujajā un digitālajā laikmetā bērni izvēlas pamest mācību iestādi, jo, iespējams, netiek galā ar savām emocijām. Mēdz gadīties, ka viens no iemesliem, kāpēc bērns vai jaunietis neapmeklē skolu, ir attieksme, kādu saņem mācību iestādē. Viņu kādu iemeslu dēļ apceļ klasesbiedri, pat skolotāji. Ir arī situācijas, kad skolēns jūtas nelaimīgi iemīlējies, citam vecāki šķīrušies, taču lielākā daļa jauniešu, kas nonāk “PuMPuRA” redzeslokā, netiek ar sevi galā, jo viņu vecāki atrodas ārzemēs un audzināšanas pienākumus uzņēmusies vecmāmiņa. Un ir arī sadzīviska vai ekonomiska rakstura iegansti. Pie tādiem var minēt faktu, ka bērnam ir grūtības samaksāt par autobusa biļeti vai pusdienām skolā. Pārejot no lauku skolas uz pilsētas skolu, viņam nav kur palikt, ir nepieciešami dienesta viesnīcas pakalpojumi – iemeslu ir ļoti daudz.

“Tas ir misijas darbs, vispirms jābūt pedagogam, kurš vēlas skolēnu atbalstīt, iedrošināt, motivēt. Būtiski panākt, lai bērns uz skolu nāktu ar patiku, lai viņš to pabeigtu un tālāk saņemtu atbalstu arī profesionālās izglītības ieguves laikā. Runājot par skolēniem, kuri pamet mācības, bieži viņiem piedēvē negatīvu fona nokrāsu, taču tas noteikti ir pārprasts. “PuMPuRU” plaši izmanto ne tikai lauku skoliņās, bet arī pilsētu ģimnāzijās. Ja bērnam ir problēmas, “PuMPuRS” var palīdzēt, nevajag gaidīt, līdz problēma samilzt tik ļoti, ka bērns nonāk sociālā darbinieka redzes lokā,” skaidro I. Elme.

Lelde Šenberga – koordinatore, atbildīgā par individuāliem atbalsta plāniem – saka, ka, plānu izstrādājot, rūpīgi tiek izvēlētas bērna vajadzības, turklāt projektā nav vecuma ierobežojumu, tā ir iespēja arī vakarskolu audzēkņiem, kuri jau sasnieguši pilngadību.

Individuālā plāna realizācijas procesā “PuMPuRS” veic arī progresa analīzi, proti, raugās, kādā apjomā apmeklētas individuāli plānotās mācību stundas, kā klājies konsultācijās, kur izlietoti līdzekļi. Taču galvenais rādītājs, kas liecina par projekta pozitīviem ieguvumiem, ir veiksmīga skolas pabeigšana.

Cēsu Pilsētas vidusskolas direktores vietniece audzināšanas darbā Ineta Lāce – Sējāne min, ka pedagogi par katru audzēkni, kurš spējis sev noticēt, kurš spējis atrast motivāciju iesākto pabeigt, izjūt prieku un gandarījumu. “Tas ir gan vecāku, gan pedagogu nopelns. Protams, pirmais, kurš vēršas “PuMPuRĀ”, ir pedagogs, taču liela loma ir arī vecākiem. Vecākiem savs bērns jāatbalsta, jāmotivē darboties un jābūt pozitīviem. Tas ir komandas darbs,” saka I. Lāce – Sējāne. Viņa arī skaidro, ka projekta ietvaros pedagogiem nav jānodrošina bērnam “siltumnīcas apstākļi”, bet gan jāuzsver mazās uzvaras, lai audzēknis kļūtu patstāvīgs un veiksmīgs.

Pasākums tika rīkots Izglītības kvalitātes valsts dienesta Eiropas Sociālā fonda projekta “PuMPuRS” ietvaros.