Pasaules uzmanības centrā šonedēļ Baltkrievija, kur nerimst protesti pret oficiāli izsludinātajiem prezidenta vēlēšanu rezultātiem, kurus opozīcija uzskata par viltotiem.

Trešdienas vakarā Rīgā pie Baltkrievijas vēstniecības pulcējās pikets, lai paustu atbalstu kaimiņvalstī protestējošajiem iedzīvotājiem. Simboliska atbalsta akcija notika arī pie Uzvaras pieminekļa Cēsīs, kur apmēram desmit cēsnieku nolika ziedus Baltkrie­vijas nacionālajās krāsās – baltā un sarkanā –, kā arī nelielu plakātu “Cēsis Minska 500”, parādot, cik patiesībā tuvu ir viena pilsēta otrai.

Dita Trapenciere stāsta, ka viss noticis spontāni. Kāds feisbuka profilā uzlicis Baltkrievijas nacionālās krāsas, kāds ieteicis aiziet pie Brīvības pieminekļa, ziņa sasniedza vēl dažus, cits ierosināja paņemt ziedus.

“Piedalījos, jo reizēm aizmirstam, kādas brīvības mums dotas,” saka D. Trapenciere. “Re­dzot notikumus Baltkrievijā, par to vērts atcerēties. Vienmēr ir izvēle – palikt mājās un klusēt vai tomēr iet un apliecināt savu brīvību.”

Režisore Krista Burāne, kura arī piedalījās ziedu nolikšanā, feisbukā ierakstīja: “Mēs nevarējām būt Rīgā piketā, tāpēc nolikām ziedus Cēsīs pie Uzvaras pieminekļa. Cēsniek, ja jūti, ka arī Tev svarīgs šis nelielais žests, kas apliecina demokrātiju mūsu valstī un parāda, ka mums nav vienalga, kas notiek kaimiņos, Baltkrie­vijā, noliec ziedus arī Tu. Brīvība pastāv, tikai to praktizējot.”

“Druvai” viņa uzsvēra, ka svarīgi apzināties – dzīvojam demokrātiskā valstī. Tas nozīmē, ka cilvēki aktīvi pauž viedokli: “Šī nebija rīcība uz āru, bet rīcība, kurā katrs apzināti veic izvēli, solidarizējoties ar vērtībām, kas svarīgas. Tas ir nozīmīgi vispirms pašam sev,” teica K. Burāne.

Kristīne Auniņa atzina, ka viņu satrauc netaisnība, kas notiek Baltkrievijā, Eiropas valstī, ka tepat, netālu no Latvijas, tiek liegta brīva izteikšanās, tiesības uz demokrātiju, pret iedzīvotājiem piemērots brutāls spēks: “Jau kādu laiku esmu sapratusi, ka Cēsīs pietrūkst šādas aktivitātes. Te nedomāju īpašus protestus, bet vienkāršu attieksmes paušanu. Mēs taču arī varam parādīt, ka mums nav vienalga. Ka redzam, dzirdam, saprotam.”