Ziņas

Sabiedrība

“AstraZeneca” potes atliktas uz nenoteiktu laiku

Vakcīnas ir. Ģimenes ārsta palīdze Gunta Sila rāda, ka ledusskapī tiek glabātas "AstraZeneca" vakcīnas pret “Covid - 19”. Diemžēl patlaban to izmantošana Latvijā apturēta.Foto: Sarmīte Feldmane

Otrdiena gan ģimenes ārstiem, gan tiem, kuriem bija plānots potēties pret “Covid – 19”, atnāca ar pārsteigumu – vakcinēšana nenotiks. Papildu piesardzības nolūkā Slimību profilakses un kontroles centrs, Imunizācijas valsts padome, Zāļu valsts aģentūra un Veselības inspekcija rekomendēja Latvijā uz laiku apturēt vakcināciju ar vakcīnu “Astra Zeneca”.

Liepas doktorātā ģimenes ārsta palīdze Gunta Sila ledusskapī rāda vakcīnas, kuras varēja būt izpotētas. Divām ārstu praksēm katrai 80 devas. Dienā katra prakse vakcinē desmit pacientus, jo ir arī ikdienas darbs. Telpu, lai bez problēmām to varētu darīt, pietiek. Līdz šim gan ne reizi nav atvests tik vakcīnu, cik bijis pasūtīts. Ir apzināti visi pacienti, kuri vecāki par 70 gadiem.

“Kad saņēmām ziņu, ka potēšana jāaptur, bija jau apziņoti cilvēki, kuriem otrdien bija paredzēta vakcinācija. Atkal bija jāzvana, jāstāsta. Protams, ir neapmierinātība. Informācija publiskajā telpā satrauc ikvienu. Cilvēki ir satracināti, daudzi nesaprot, ka vakcīna jau nav aizliegta, bet papildu pārbaudei Latvijā apturēta tās izmantošana. Protams, cilvēki saklausās pretrunīgo, nesaprot,” pastāsta G.Sila.

Tāpat kā citur Latvijā, arī Liepas ģimenes ārstu pacientu viedoklis par to, vai vajag vai nevajag potēties, ir dažāds. Ir tādi, kuri skaidri pasaka, ka to nedarīs, cits aizbildinās, ka dzīvo dziļi laukos un tāpēc nav vajadzības, vēl citi atklāj, ka pagaidīs, pārliecināsies, ka viss droši, tad arī vakcinēsies. Vēl ir arī tādi, kuri gaida, kad varēs potēties ar Krievijā ražoto “Sputņik V”.

“Diemžēl bijušas situācijas, ka pacients piekritis vakcinēties, jau sarunāts laiks, bet viņš atsaka. Mazbērni, bērni teikuši, lai nesteidzas. Uzreiz meklējam nākamo,” stāsta G.Sila un piebilst, ka arī pacientu dalīšana pa vecuma grupām radījusi ne mazums nesaprašanu, tā sprieduši kolēģi. Katrā praksē taču ir dažāds pacientu skaits un to vecuma sadalījums, vienā jau visi, kuri ir noteiktajā grupā, izpotēti, otrā to varbūt darīs vēl mēnesi, taču citus potēt, kamēr nav rīkojuma, nedrīkst.

Ģimenes ārste Ilona Radziņa, kuras pacienti ir Jaunpie­balgas, Vecpiebalgas un Inešu pagastā, atzīst, ka cilvēki ir saprotoši. “Vakar bija plānota lielāka potēšana. Cilvēkiem zvanām vien tad, kad ir skaidri zināms, ka būs vakcīna, ar ko potēt, nevis vairākas dienas iepriekš,” pastāsta ģimenes ārste un uzsver, ka arī pēc tik dažādās informācijas, kas izskanējusi medijos, piebaldzēni vēlas vakcinēties. Protams, ir daži, kuri nav gatavi to darīt.

Patlaban ģimenes ārstes praksē ledusskapī ir 120 vakcīnas devas. Ja ārstei ir pieņemšana, dienā tiek izpotēti 20 pacienti, citās vairāk. “Cik ir vakcīnu, tik arī potējām, būs vairāk, plānosim, kā izdarīt, strādāsim brīvdienās. Patlaban līdz nākamajam pievedumam visas tiek izpotētas,” saka I.Radziņa, piebilstot, ka viņas praksē ir ap 700 pacientu, kuri ir vecāki par 70 gadiem. Vakcinēti arī gandrīz visi Vecpiebalgas nelielā pansionāta klienti. Savukārt ilgstošas sociālās aprūpes centra “Vecpiebalga” klientus vakcinējusi izbraukuma komanda no Rīgas.

Ģimenes ārste pastāsta, ka ik pa laikam kāds pacients saslimst ar “Covid – 19”, kaut arī cilvēki ievēro drošības pasākumus. “Vīruss nekur nav pazudis, diemžēl ir ģimenes, kuras tas ļoti skāris,” teic I.Radziņa un atzīst, ka šoziem mazāk nekā citas ziemas cilvēki slimo ar pierastajām saaukstēšanās slimībām. Taču, ja arī šķiet, ka tikai apaukstējies, var izrādīties, ka pie vainas ir kovids. Tādi gadījumi bijuši.

Ģimenes ārste novērojusi, ka pēc vakcinācijas visi jutušies labi, kādam vakarā bijusi paaugstināta ķermeņa temperatūra, bet no rīta jau viss bijis kārtībā, kādam potes vieta bija jutīga. “Pacientus pazīstu, ar katru vēl izrunājam, kāda kādreiz bijusi organisma reakcija uz citām vakcīnām. Būtiski, lai cilvēks nebaidās,” teic I.Radziņa.

Vakcināciju pret “Covid – 19” Latvijā visu laiku pavadījusi pretrunīga informācija. “Arī mēs, ārsti, daudz ko neizprotam. Ir sešdesmitgadīgie un vecāki cilvēki, kuri grib potēties, bet iespēju nav. Komunikācija un vakcinēšanas koordinācija uzdod vairāk jautājumu, nekā dod atbilžu. Man ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, tur zina, ka praksē vakcinēju pret “Covid – 19”, bet manus pacientus sūta uz kaimiņu pilsētām. Kāds vīrs bija tik ļoti satraucies, ka viņam jābrauc uz Smilteni, ka paaugstinājās asinsspiediens. Ģimenes ārsti taču zina savus pacientus, viņi pazīst ģimenes ārstus, nevajadzētu būt problēmām sazināties. Tos, kuri vēlas, mēs arī izpotētu. “Manavakcina.lv” un pieteikšanās pa telefonu diemžēl līdz šim loģistiku tikai sarežģījusi. Protams, cita situācija tiem pacientiem, kuru ģimenes ārsti nevakcinē pret “Covid – 19”,” pārdomās dalās I.Radziņa un uzsver, ka vakcinācija ir vienīgais veids, kā uzvarēt vīrusu.

Pārpratumi, neizdarības, dezinformācija un brīžam pārlieku daudz informācijas par vakcīnām, vakcinēšanos daudziem sajauc galvas un arī krietni sašķoba uzticību vakcinācijai. Gan mediķi, gan pacienti cer, ka nebūs jāpaiet ilgam laikam, kad saprotami tiks izskaidrots tas, kas katram jāzina, lai saudzētu savu un citu dzīvību un veselību. Eiropas Zāļu aģentūra paudusi uzskatu, ka ieguvumi no vakcinācijas ar “AstraZeneca” vakcīnu pret ir lielāki nekā iespējamie veselības riski.