Ziņas

Sabiedrība

Arvien biežāk soda ar piespiedu darbiem

Padarīti daudzi labi darbi. Kaspars Goba un Ansis Vegners stāstaFoto: Māris Buholcs

Arvien biežāk tiesa kā kriminālsodu nosaka piespiedu darbus, kas nozīmē, ka notiesātie kļūst par Valsts probācijas dienesta klientiem un izcieš sodu

strādājot.

Kā “Druvai” norāda Valsts probācijas dienesta Cēsu teritoriālās struktūrvienības vadītājs Jānis Zārdiņš, pirms piespiedu darba izpildes uzsākšanas amatpersona sastāda darba grafiku, saskaņojot to ar darba devēju un probācijas klientu. Soda izcietēji piespiedu darbus veic ne tikai pašvaldību ierādītajos darbos, bet pēdējā laikā dienests aktīvi sadarbojas arī ar nevalstiskajām organizācijām, kuras piedāvā darbu sodītajām personām.

“Esam

gandarīti, ka izdevies sadarboties ar dažādām nevalstiskajām organizācijām, jo tās var

piedāvāt darbu arī brīvdienās, kad valsts iestādes

nestrādā. Kā zināms, piespiedu darbus cilvēki strādā papildus savam tiešajam darbam vai mācībām. Bieži viņiem ir grūti piespiedu darbus veikt darbdienās un darba laikā,” norāda J. Zārdiņš, sakot, ka Cēsīs izveidojusies laba sadarbība ar nevalstisko organizāciju, kas apsaimnieko Ruckas parku.

Ja agrāk tiesa

biežāk nekā kriminālsodu noteica nosacīto notiesāšanu, tad tagad dati rāda, ka pārliecinoši vairāk kā sods tiek piemērots – piespiedu darbi.

“Tas ir audzinošs soda mērs, turklāt arī sabiedrība redz un var sekot līdzi tā

izpildei. Būtiski, ka no piespiedu darbiem

labumu iegūst arī pati sabiedrība, un nav svarīgi, vai darbs tiek veikts sadarbībā ar pašvaldībām vai nevalstiskajām organizācijām,” saka J. Zārdiņš.

Tam piekrīt arī Ansis Vegners, kurš Ruckas parkā notiesātajiem ierāda darbus. Probācijas dienes-ta klienti, kuri izcieš sodu un kuriem jāstrādā piespiedu darbos, daudz darījuši Ruckas muižas ēkas un apkārtnes sakopšanā.

“Cilvēki, izciešot sodu, skalda malku, grābj lapas. Arī Ruckas muižas iekštelpās ir, ko darīt, – jākurina krāsnis, jāveic nelieli remontdarbi,” komentē A. Vegners, sakot, ka cilvēki daudz nediskutē, bet dara to darbu, ko viņiem ierāda. Arī A. Vegners piekrīt, ka piespiedu darbi ir ne tikai audzinošs pasākums sodītajam, bet arī

labums sabiedrībai.

“Druvai” lasītāji vairākkārt jautājuši, kādu piespiedu darbu veicis bijušais Saeimas deputāts Andis Kāposts.

J. Zārdiņš pastāsta, ka Valsts Probācijas dienesta Cēsu struktūrvienības uzraudzībā piespiedu darbus izcietis arī Cēsu novada Vaives pagasta iedzīvotājs Andis Kāposts. Viņam ģenerālprokuratūra par naudas izkrāpšanu piemēroja 120 stundas piespiedu darba.

To komentējot, dienesta Cēsu teritoriālās struktūrvienības vadītājs Jānis Zārdiņš “Druvai” norāda, ka sodu bijušais deputāts izcietis un nekādas atkāpes sava ieņemamā amata dēļ neesot saņēmis. A. Kāposts Cēsu novada teritorijā bijis iesaistīts labiekārtošanas un uzkopšanas darbos.

“Piespiedu darba izpildes laikā galvenais, lai darbs tiek paveikts kvalitatīvi un saskaņā ar grafiku. Lielākoties mums nav nekādu problēmu ar klientiem, jo viņi saprot, ka tas ir viņu sods un tas vienkārši jāizcieš. Ir reti gadījumi, kad esam spiesti ziņot tiesai, ka kāds nestrādā. Taču lielākoties soda izcietēji darbā ir apzinīgi,” norāda J. Zārdiņš.

Biežāk tiesa piespiedu darbu piemēro par mazāk smagiem kriminālpārkāpumiem, piemēram, transportlīdzekļa vadīšanu reibumā vai sīkām zādzībām.

Liene Lote Grizāne