25.oktobrī, Cēsīs Latvijas ārlietu dienests svinēja simts gadu pastāvēšanu.

Ārlietu ministrijas darbinieki, tajā skaitā jaunieceltie vēstnieki, vienos dienā pulcējas pie novada pašvaldības ēkas Raunas ielā, kur notiks informatīva stenda atklāšana. Tajā var uzzināt, ka 1919. gada rudenī, kara apstākļos, Cēsis uz laiku kļuva par Latvijas pagaidu galvaspilsētu. Laikraksts “Vidzemnieks” 1919. gada 14. oktobrī vēstīja: “..pērle Vidzemes vaiņagā – Cēsis – uz kādām dienām palikusi par Latvijas galvas pilsētu.” Valdības paziņojumā bija teikts, ka lielā pārspēka dēļ Rīga nonākusi zem tiešas ienaidnieka uguns, tādēļ valdības iestādes pagaidām pārceļas uz Cēsīm.

Pirms simts gadiem Raunas ielā 2, tolaik skolas namā, strādāja Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa birojs, Valsts kanceleja un Zigfrīda Annas Meierovica vadītā Ārlietu ministrija. Cēsu dzelz­ceļa stacijā atradās Satik­smes un darba ministrija, no tur uzstādītā radio raidītāja izskanēja valstiski paziņojumi.

Šodien ārlietu dienesta svinību dalībnieki (ap trīs desmiti) pa Raunas ielu dodas gājienā uz Vienības laukumu, garām sākumskolai, kuras ēkā 1919. gada 11. oktobrī noturēta Latvijas Tautas padomes sēde, un tagadējam tiesas namam, kur uz laiku bija pārcelta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības ministrija. Viņi noliek ziedus pie Uzvaras pieminekļa un pēc tam pulcējas Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, kur notiek konference. Tās saturu veidojuši un tajā uzstāsies Cēsu vēsturnieki. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs jau iepriekš izteicis vēlmi redzēt arī izstādi, kas izvietota Jaunajā pilī un stāsta par notikumiem pilsētā Latvijas valsts pirmajā gadā.

“Esam pagodināti, ka ārlietu dienesta simtgadē viens no mūsu pieturas punktiem ir Cēsis. Šī pilsēta daudzu gadu garumā ministrijai ir bijis lielisks sadarbības partneris dažādas jomās. Pirms diviem gadiem organizējām Lat­vijā akreditēto vēstnieku braucienu, viņi iepazina arī Cēsis. Šo­vasar Cēsīs organizējām Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju neformālās konsultācijas,” tā sadarbību ar Cēsīm vērtē ministrijā. Jubilejai veltītajā konferencē šodien viena no sarunas tēmām ir “Cēsis 1919. gada oktobrī. Cēs­nieki Latvijas ārlietu dienestā”.
Notiks Ārlietu ministrijas arhīva materiālu simboliska nodošana Cēsu muzejam. Par ārpolitikas pirmo gadu stāstīs ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks, Dr.hist. Gints Apals, par ārlietu dienesta izveidi Latvijas Uni­versitātes Latvijas Vēstures institūta Dr.hist. Ainārs Lerhis, par Cēsīm 1919.gada oktobrī Dr.hist. Tālis Pumpuriņš.

Latvijas ārlietu dienesta simt­gade ministrijā sākās ar izstādi par dienesta devumu valsts izveidošanā un Latvijas iekļaušanos starptautiskajā apritē. Tā vispirms ceļoja uz Tukumu, ar kuru saistīts pirmā Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica vārds. Izstāde atceļos arī uz Cēsīm un citām pilsētām, lai vairotu sabiedrības zināšanas par diplomātiju, ārpolitiku un ārlietu dienesta darbību. Izstādes ceļojums ilgs līdz 2021. gada janvārim – vēl vienai simtgades atzīmēšanai, tā atgādinās, kad tika panākta Latvijas Republikas starptautiski tiesiskā (de iure) atzīšana.

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja direktore Kristīne Skrīvere, vērtējot sabiedrības interesi par valsts dibināšanas laiku, kopā ar kolēģiem pieņēmusi lēmumu pagarināt interaktīvo izstādi par valsts pirmo gadu Cēsīs. Apmeklētāji turpina pieteikties, mācīties vēsturi izmanto arī Rīgas skolas.