Ziņas

Sabiedrība

Arhīvs maina tikšanās vietu

Par to, kā bija. Cēsu Zonālā arhīva 55. gadskārtai veltītajā sarīkojumā par darbu arhīvā stāstīja kādreizējās direktores - vidū Irīda Kārkliņa (stāv), Anita Meldre un Mirdza Rozenovska.Foto: Marta Martinsone - Kaša

Cēsis ir starp tām 11 pilsētām, kurās ārpus Rīgas var saņemt izziņas par vajadzīgiem dokumentiem. Cilvēki to arī pietiekami aktīvi izmanto.

Tagad Cēsīs Latvijas Valsts arhīva pakalpojumiem ir atvērts mūsdienīgi iekārtots apmeklētāju centrs. Ikviens tagad gaidīts vēsturiskās ēkas pretējā pusē, kur ieeja ir no Vienības laukuma Lenču ielā. Taču Cēsu Zonālā arhīva adrese vecpilsētā nav mainījusies – ēkas fasāde joprojām ir vērsta pret Pils ielu 6. Pirmie apmeklētāji, kurus arhivāri Cēsīs gaida ienākam pa apmeklētājiem ierīkoto ieeju, bija Cēsu Zonālā arhīva kolēģi, kuri Valsts arhīva pakalpojumus sniedz Madonā. Apmeklē­tāju centru novērtēt kā pirmie tika aicināti arī cilvēki, kuri labprāt snieguši intervijas, palīdzējuši ar atmiņu stāstiem, arhīva darbiniekiem strādājot pie Latvijas, Cēsu, pagastu vēsturei veltītu izstāžu veidošanas.

Pirmajiem apmeklētājiem un droši vien arī citiem būs arhīva sagādāts pārsteigums, ka šis vecpilsētas nams Pils ielā 6 ir tik neparasti celts, ka pretējā izeja ir pagalma otrā pusē Lenču ielā. Savulaik daudzi šīs durvis vēruši pavisam citā sakarā. Te kādreiz bija “Fotolukss”, tad telekomunikāciju veikals. Paradoksāli, bet tagad šurp nāks, lai iegūtu senus, bet arhīvā labi saglabātus dokumentus. Un pieprasījumu arhīvam Cēsīs netrūkst. Cēsu Zonālā arhīva vecākā eksperte Anda Opoļska prognozē, ka apmeklētāju skaits tikai pieaugs.

Tam ir divi iemesli – apziņa cilvēkos, cik aizraujoši ir pētīt savas dzimtas vēsturi, sava novada senatni, uzņēmuma vēsturi. Vēl vairāk – Cēsu Zonālā arhīva direktore Lelde Meidropa, kuras uzdevums ir gādāt par darbiniekiem un apmeklētājiem piemērotiem darba apstākļiem valsts iestādē, jau ir domās par vēl vērienīgāku darbu – Latvijas Valsts arhīva ieceri Cēsīs uzcelt mūsdienīgu, ietilpīgāku arhīva ēku ar Vidzemi saistīto dokumentu glabāšanai un pieejai iedzīvotājiem. Kamēr tas nav īstenots, Latvijas PSR valsts arhīvu tīkla reorganizācijas gaitā no 1964. gada 1. aprīļa tika izveidotas desmit filiāles, to skaitā Cēsu filiāle. Kā zināms, šāda struktūra pastāv arī tagad. Zonālos valsts arhīvos glabājas dokumenti, sākot no padomju laikiem. Interesen­tiem atliek nākt un Lenču ielā vērt 1. stāva durvis, lai izteiktu savu vēlmi senu dokumentu meklēšanā.

Pie Vienības laukuma. Vienstāva nams Lenču ielas pašā sākumā tagad vairs nebūs sadzīves tehnikas tirgotava kā pirms vairākiem gadiem, bet klientu apkalpošanas centrs, lai saņemtu Latvijas Valsts arhīva Cēsu Zonālajā arhīvā iedzīvotāju pieprasītās izziņas.

FOTO: Marta Martinsone – Kaša