Ziņas

Sabiedrība

Arheologi aizvien dziļāk pēta Raunas pili

“Būs daudz, ko domāt, meklēt un lasīt,” saka arheoloģe Sandra Zirne. Viņa ar savu komandu pabeigusi kārtējos darbus Raunas pilsdrupās.

Apskatīt izrakumu vietu un atradumus bija atnākusi arī pašvaldības vadība. “Darbus noteikti turpināsim, jo gribam iespējami vairāk uzzināt par savu pili. Raunēniešiem ir liela interese par Raunas vēsturi, un laiki pirms gadsimtiem saista vēl vairāk, jo, kā toreiz bija, kas notika, varam tikai iztēloties,” atzīst Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe un pauž gandarījumu, ka pa gabaliņam vien Raunas vēsture atklājas.

Sandra Zirne versijās ir piesardzīga. Šovasar tika rakts Ziemeļu priekšpils daļā, kura zviedru laika plānos te ir tukša, neapbūvēta teritorija. “Izraudzījušies rakt te, lai redzētu, cik dziļš ir kultūras slānis, kā veidojies un kas šajā vietā bijis.

Tagad var tikai interpretēt. Torņa mala ir blakus. Izrakumu laukumā redzami daudzi kultūrslāņi – divi māla kloni, divi ugunsgrēki, brucis jumts, dakstiņi izlīdzināti, varbūt sprāgusi kāda bumba, māla klons ir uzturēts.

Te bijusi kāda ēka, to rāda taisni skaldītais akmens, kas varētu liecināt, ka te bijusi durvju vieta. Pērn atrakām sienu, tā bija citādāk mūrēta, bet varētu būt saistīta ar šo 17.gadsimta ēku,” domās dalās arheoloģe un vērtē, ka šovasar arheologi ir izkļuvuši no 17.gadsimta. Izrakumu laukums ir 1.7 metru dziļš. Augšējā slānī atrastas tikai divas monētas, abas no 17.gadsimta. Tas liecina, ka gadsimtu gaitā šajā vietā lielas pārmaiņas nav bijušas. Iepriekšējos izrakumos augšējā slānī bija ļoti daudz mūsdienu monētu.

Sandra rāda izrakumos atrasto un uzsver, ka klāsts ir bagāts. “Te ir bijušas durvis, par to liecina izraktās slēdzenes, atslēgas, durvju apkalumi. Šogad ir vairāk dzelzs priekšmetu. Noteikti interesanta ir nažu kolekcija, atrasts daudz nažu spalu. Arī kaula, un tādus pilskalnos izmantoja vēl 15.gadsimtā,” stāsta arheoloģe. Neparasts šķiet bruņu caursitamais, kas izskatās kā kamertonis, rokās var paņemt lodes – lielāku un mazāku no dzelzs un akmens, turpat arī bultas gals,” rāda un skaidro Sandra Zirne. Vēl arī daudz šķīvju fragmentu, dažādi trauki, jostu sprādzes, ledus pieši un daudz kas no sadzīves priekšmetiem.
Izrakumos Raunas pilsdrupās katru vasaru tiek atrasts bagātīgs krāsns podiņu lausku klāsts. Arī šoreiz.

Savs skatījums arī Raunas muzeja veidotājam Edgaram Plētienam, kurš uzsver, ka tumšais posms pils vēsturē ir pēc tam, kad to pamet zviedri. Kāds parasti pilis apdzīvo. Abi vēsturnieki – Sandra Zirne un Edgars Plētiens – novērtē keramiku, un ir skaidrs, ka tā ir vecāka nekā no 17.gadsimta. “Podiņi ir šaurāki, smagnējāki, masīvāki nekā tie, kas atrasti augšējos slāņos,” stāsta Sandra. Abi ar Raunas muzeja vadītāju nospriež, ka vienu ir vērts restaurēt. “Krāsns podiņu lauskas rāda, ka te bijušas patiešām greznas krāsnis,” atzīst Edgars Plētiens.

Visus, protams, interesē, kas slēpjas dziļāk zemē. S.Zirne pastāsta, ka savulaik pazīstamais arheologs Jānis Apals teicis, ka līdz pamatiem dažkārt jārok trīs līdz pieci metri, jo tik biezs var būt kultūrslānis.
“Ziemā būs daudz jāpēta, jāmeklē atbildes, kas dažādos gadsimtos atradies pie Ziemeļu priekšpils torņa, lai gūtu apstiprinājumu kādai versijai. Cerēju, ka būs vairāk monētu, tās ļauj noteikt laiku,” skaidro S. Zirne.

Nākamvasar arheologi atgriezīsies Raunā, te darāmā vēl daudziem gadiem, lai atklātu to, ko slēpj zeme.