Mērķtiecīgi veidota, nedēļas nogalē ar sevi iepazīstināja jauna kopiena, kas nosaukta par Āraišu ezerpils kopienas teātri.

Dažāda vecuma un interešu cilvēki, galvenokārt amatieri, Āraišu arheoloģiskā muzejparka teritorijā sarīkoja skatītājiem domātus notikumus. Divus vakarus, kas pārgāja nakts stundās, skatītājiem bija ļauts, staigājot pa parku, vērot neparastu izrādi. Oriģināli izveidotais stāsts “Letti” raisīja virkni asociāciju iz latviešu tautas dzīves, sākot no ciltīm, kas ar laiku veidojušās par tautu, stāstot par notikumiem Latvijas valsts tapšanas laikā, stāstot par latviešiem šodien.

Naksnīgā pastaiga tika īpaši vadīta. Skatītāju grupas pārvietojās pa pļavām, nonākot uz ezera salām, katrā spēles vietā ieklausoties vai noraugoties Āraišu ezerpils kopienas teātra iestudētu neparastu ainu. Tā, piemēram, čella vietā bija aitas kauls, trombona vietā- piepūšamais matracis, par sitamajiem instrumentiem kalpoja akmentiņi. Aktieri dažā epizodē bēga no kara lodēm vai mirka purvā, un tam kalpoja parka grāvis. Viņi muzicēja, sēžot ozola zaros. Kopienas dalībnieki, iezieduši ķermeni ar mālu, skatītājiem acīs veroties un mālu mīcot, tēloja pasauli pirms pasaules radīšanas. Bija jānotic, jo izskatījās, ka naksnīgie odi dzeļ tikai skatītājiem, nevis peldkostīmos ģērbtajiem aktieriem. Neparastā pastaiga pa par­ka izrādi raisīja emocijas, kas izpaudās smieklos un spurdzienos, laimīgās vai aizturētās nopūtās.

Jaunās režisores Beatrises Zaķes veidotajā brīvdabas izrādē “Letti” vienā no septiņiem cēlieniem puiši, ģērbti simts gadu sena kara drēbēs, izzuda no skatiena biezā miglā, it kā Āraišu ezera migla šajā naktī skatītājiem būtu dāvājusi satikšanos ar kara atņemtajām dvēselītēm – zēniem, kas nepārnāca. Āraišu arheoloģiskā parka vidē šāds stāsts par notikumiem vēsturē vēl nebija dzirdēts. Parks kā skatuve vasaras nakts izrādēm visai minimāli bija papildināts ar dekorācijām. Scenogrāfijai lielā mērā kalpoja pati vide – ezers, pļavas, ozoli, laipas un, protams, senās ezerpils rekonstrukcija.

Nakts stāsta”Letti” producente Jolanta Sausiņa uzsver, ka muzejparka atvēršana apmeklētājiem pēc tradicionālā darba laika un vēl ar izrādēm, kas nav uz estrādes, bijusi uzdrošināšanās. Iece­rēts tā paplašināt robežas, papildināt līdz šim pieņemto kārtību, kā muzejparks var uzņemt apmeklētājus. J.Sausiņa par lielu uzdrošināšanos nosauc arī viņas vadībā izloloto ieceri piedāvāt tūristiem programmu, ko sagatavojis vietējo cilvēku teātris.

Vasarā ik dienu muzejparku apmeklē ap divsimt . Divas nakts izrādes apmeklēja ap 250 skatītāju. “Būtu vēl vairāk, bet vienkārši nevarējām uzņemt. Izrāde “Letti” tapusi ar Āraišu arheoloģiskā par­ka aktīviem atbalstītājiem – vietējiem ļaudīm. Viņi apvienojušies kopienas teātrī, lai taptu izrādes. Tajā iesaistījās Skujenes skolēnu teātra dalībnieki, jaunsargi, dejotāji no Skujenes un Cēsu kolektīviem, Cēsu koris.

“Komponistu Jāni Starpcānu aicinājām sacerēt izrādei mūziku. Tagad viņš saka, ja parkā veidosim vēl ko neparastu, lai aicina atkal. Līdzīgi teic jaunā režisore Beatrise Zaķe un scenogrāfe Pamela Butāne. Daudz ideju, kā stāstus par dažādiem laikiem papildināt ar kustību, lai mūsdienu cilvēks izrādē sastaptos ar senatni un to uztvertu, devis horeogrāfs Jānis Putniņš. Uzvedums rada priekšstatus par bijušo, par nāvi un arī par atdzimšanu, bez kuras nevar pastāvēt tauta un valsts. Ar izrādē iesaistīto dalību, raisot skaņas, parks papildinājās ar tēliem. Tie apmeklētājos radīja dažādas sajūtas,” stāsta J.Sausiņa.

Savā valstī esam tik saraduši ar brīvību, ka vairs nezinām, ko ar neatkarību lai darām. Tāpēc pret daudzām lietām Latvijā cilvēkiem iestājusies vienaldzība. Atliek nedarīt neko! Viena no izrādes ainām Āraišu kopienas teātra dalībnieku lieliskā izpildījuma bija pasmaidīšana par mūsdienu Latviju. Ja nezinām, ko darīt, tad tiešām nedarām neko. Aktieri to attēlo, kā nemotivētu nīkšanu pludmalē. Izrādes beigās visus skatītājus sapulcina aplī un aicina iedegties par kādu latviešiem kopīgu lietu. Iedegas arī spoža uguns, un ap to apvienojas izrādes simts un vairāk dalībnieku.

Kopienas teātra un pirmās izrādes veidošana Āraišiem piesaitījusi lielu summu. Jaunā ideja kultūrvēsturiskajam parkam tā tālākajai darbībai devusi 18 tūkstošus eiro. Tas saņemts kā atbalsts no Valsts Kultūras kapitāla programmas. Iecere atbalstīta arī no Latvijas simtgades programmas sagatavotās apakšprogrammas “Šekspīrs sastop Blaumani”, kas atbalstījusi desmit kopienu projektus, tajā skaitā Āraišu. Izrādes veidošanu atbalstījis arī fonds “INITIUM” un Amatas novada pašvaldība, Vidzemes Plānošanas reģions, a/s “Latvijas Valsts meži”.

“Lai Latvijā ienākusī jaunā ideja varētu nonākt Āraišos, aktīvi iesaistījos šī jaunā procesa – kopienu teātru veidošana Latvijā – kursos,” stāsta J. Sausiņa. Pašvaldī­bas nodibinājums “Āraišu arheoloģiskais muzejparks” pēc vadītājas teiktā aizvien lielāku apmeklētāju interesi vēlas raisīt ar netradicionāliem risinājumiem. Nedēļas nogalē neparasti veidotās brīvdabas izrādes ir nofilmētas, jo taps kinofilma. Ar interneta starpniecību filmiņa būs pieejama jebkur pasaulē, un, cerams, krietni palīdzēs iedzīvināt interesi par šo neparasto vietu. Katru ideju iepriekš bija izvērtējuši Latvijas un starptautiski eksperti.