Ziņas

Sabiedrība

Ar Lieldienu zaķi un šūpolēm

Kopā būšanas prieks. Linda un Aldis Avotiņi ar savām atvasītēm Amandu un Ralfu. Avotiņiem Lieldienas ir ģimenes svētkiFoto: Māris Buholcs

Svētki un brīvdienas ir laiks, kad bērni ar vecākiem var beidzot būt kopā. Arī Avotiņu ģimenē Veselavas pagasta “Kastaņās” Lieldienas tiek īpaši gaidītas.

Svētku svinēšanas tradīcijas ir jāsaglabā un jānodod no paaudzes paaudzei, tā domā Avotiņi, kuru ģimenē aug divi mazi bērni. Lieldienas un arī citi svētki līdz ar pirmā bērna ienākšanu ģimenē tiek ļoti gaidīti. Lieldienas droši vien neatšķiras no tradicionālajiem rituāliem, netrūkst ne olu krāsošanas, ne šūpošanās, taču liels uzsvars tiek likts uz kopā būšanu.

”Lieldienās cenšamies doties ciemos pie vecākiem, vecvecākiem un pavadīt svētkus ar radiem. Ir patīkami svētkos būt kopā, turklāt tad sanāk tādas lielākas un pamatīgākas olu kaujas. Protams, kad nu jau mums ir divas atvasītes, svētku sajūta ir dubultojusies. Vairāk jau bērnu dēļ par svētkiem domājam īpašāk, lai bērniem šie svētki paliek sirdī. Atceros savu bērnību, kā tika krāsotas olas, kāda

bija olu meklēšana un olu kaujas.

Protams, bija arī ticēšana Lieldienu zaķim,” klāsta Linda Avotiņa.

“Kastaņās” tiek turēti truši, arī tiem svētku reizē tiek veltīta īpaša uzmanība. Truši tiek apčubināti un saukti par olu slēpējiem. Vecāki allaž padomā, lai interese par olu meklēšanu būtu lielāka, starp parastajām olām tiek ieliktas arī pa kādai šokolādes olai. ”Arī bērniem stāstām, ka ir Lieldienu zaķis, sakām, ka tas nes gan krāsainās, gan arī šokolādes Kinder olas. Man pat patīk ticēt, ka tāds zaķis ir, – ticēt jau drīkst. Pirms gadiem diviem meitiņu apciemoja divi Lieldienu zaķi – viens bija atnācis ciemos pats – atnesa olas, ”uzkāvās” ar olām, otrs – Lieldienu trusis, mīksts un pūkains -, modināja mazāko atvasīti no rīta, lēkājot pa gultu,” par piedzīvotajiem Lieldienu svētkiem stāsta Linda.

Avotiņu ģimenē olu krāsošanu uzņemas visi ģimenes locekļi, jo katram ir savas domas un vēlmes, kā olu padarīt krāsaināku un košāku. Kāds izvēlas tikai sīpolu mizas, cits – rīsus, mannu, sausos ziediņus, bērza lapas, putraimus. ”Pats patīkamākais un gaidītākais brīdis ir olu izvilkšana no katla. Tas ir kā brīnuma gaidās –

redzēt, kāds tad būs iznākums,” papildina Linda un min, ka olu krāsošanu sāka jau trešdienas vakarā. Proti, raibas – krāsainas olas tiks nestas uz bērnudārzu, kur paredzēts Lieldienu pasākums mazajiem.

“Kastaņās” uz svētkiem parasti krāso ne tikai vistu, bet arī pīļu olas – tās formas ziņā ir iespaidīgākas. Tāpat ir arī paipalu oliņas, bet tām krāsošana nav nepieciešama. “Protams, uz svētkiem olas laikus aizrunā arī citi, daudzi grib paipalu olas, jo tās nav jākrāso. Tās jau katra citāda, arī bez krāsošanas izskatās lieliski,” papildina Aldis Avotiņš, kurš atnes no kūts un parāda arī “Druvai”, cik raibas un dažādas ir paipalu olas.

Tāpat kā olu krāsošana, arī šūpoļu kāršana un šūpošanās ir viena no galvenajām tradīcijām Lieldienās. Taujāti, kurš tad svētkos parasti izkar šūpoles, Avotiņi teic, ka paši gan šūpoles nekar, bet izvēlas doties uz šūpolēm, kas ir tuvumā viņu mājām. Vislielāko prieku par šūpošanos izrādot mazie bērni.

Svētku nozīme katram allaž ir bijusi citāda. Kristiešiem šis ir Kristus krustā sišanas un augšāmcelšanās laiks. Mūsdienās kristīgo Lieldienu tradīcijas ir savijušās ar latviskajām. Latviešu tradīcijās ienākušas tādas kristiešu tradīcijas kā Klusā nedēļa pirms Lieldienām – Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena, kas tiek saukta arī par Lielo Piektu. Ar pašām Lieldienām saistās dažādi ticējumi, piemēram, Lieldienu rītā agri jāceļas, lai redzētu, kā saulīte rotājas, un jāmazgājas tekošā ūdenī, kas tek pret sauli. Tas ir maģisks šķīstīšanās rituāls, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu. Tāpat Lieldienās jāvēro laiks – pēc tā var spriest par gaidāmo vasaru.

Ilze Fedotova