Raunas novada dome kopā ar SCR un SIA “Rīga Ekodoma” pārstāvjiem aicināja interesentus uz diskusiju “Īscirtmeta enerģētiskās koksnes audzēšana lauksaimniecības zemēs”. Īpaši gaidīti tika tie zemnieki, kuru īpašumi apsēsti ar Sosnovska latvāni.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pārstāve un projekta SRC (angliski Short Rotation Crops-SCR) projekta dalībniece Dagnija Lazdiņa diskusijā stāstīja gan par īscirtmeta atvasājiem vai ilggadīgiem kokaugu stādījumiem, piemēram kārkliem, apsēm, papelēm, baltalkšņiem, gan sniedza īsu ieskatu ātraudzīgo kārklu veiksmīgas kultivēšanas priekšnoteikumos, gan ieskicēja ideju, kā cīnīties ar Sosnovska latvāņiem.

Pasaulē ir sastopami vairāki desmiti latvāņu sugu. Viena no tām, Sosnovska latvānis, kopš pagājušā gadsimta četrdesmito gadu beigām ir sastopams Latvijas lauku apvidū. Latvāņa mūžs Latvijā ir vien daži gadu desmiti, tomēr tam ir izdevies tūkstošiem hektāru Latvijas zemes padarīt neizmantojamus lauksaimniecībā, radot draudus arī cilvēku veselībai. Kokaugu audzēšana invazīvā auga iznīdēšanai pagaidām ir projekts idejas līmenī, tomēr, ja šādā veidā izdotos atbrīvoties no latvāņa, tiktu atgūtas skaistās lauku ainavas.

Daļēji diskusijas iniciatīva nākusi no Raunas pašvaldības, kas vēlas invazīvo augu izskaust no sava novada teritorijām, uz ko D. Lazdiņa atbild, ka ātri iznīcināt latvāņus neizdosies, bet ir vērts pamēģināt: “Šie augi no paša sākuma var sadzīvot ar latvāņiem, bet ilgstošā laika periodā, kociņiem pieņemoties spēkā, tie latvāņus izkonkurē.”

Princips vienkāršs, kad birst lapas un uz zemes izveidojas biezs mulčas slānis, tam nekas nespēj izlauzties cauri. Tam, ka šāda prakse varētu nest cerētos augļus, ļauj cerēt piemērs dabā. D.Lazdiņa norāda: “Ja pavēro dabā, tad var redzēt, ka latvāņu mazāk ir zem bērziem. Paiet desmit gadi, un kokaugi ir izauguši tik lieli, ka tiem sakļaujas vainagi, tādā veidā latvāni varētu izdoties lēnām nomākt un izskaust.” Šādi apsaimniekojot zemi, tiek iegūti vairāki labumi – tiek iegūta koksnes produkcija un izskausts briesmīgais augs.

Tomēr ne visi diskusijas apmeklētāji bija vienisprātis. Daži oponēja, sakot, ka redzētas šādas latvāņu plantācijas ceļa posmā Cēsis – Bērzkrogs, kur jau 40 gadu garumā aug alkšņi, bet latvānis spītīgi turas pie sava un nedomā atkāpties. Šī dalībnieku grupiņa uzskatīja, ka latvāņu plantācijas jāturpina pļaut un vienlaicīgi arī pret šo invazīvo augu izmantot ķimikālijas.

Patlaban latvānis savā varā pārņēmis 0,16% Latvijas teritorijas platību. Kā prezentācijā skaidroja D. Lazdiņa, pavisam ir četras latvāņu apkarošanas metodes, tomēr labākos rezultātus varētu gūt, tās kombinējot. Mehāniskā metode paredz latvāņa ziedu čemuru nogriešanu, centrālo rozešu izduršanu, mulcēšanu, nopļaušanu un augsnes apstrādi. Ķīmiskā metode paredz auga iznīcināšanu, izmantojot augu aizsardzības līdzekļu reģistrā iekļautos līdzekļus. Savukārt bioloģiskā metode paredz latvāņu iznīcināšanu, teritoriju noganot – dzīvnieki noēd augu virszemes daļas. Kā pēdējā ieteicamā ir kombinētā metode, kas ietver latvāņu iznīcināšanas pasākumu kopumu. Latvāņa iznīdēšana lēnām, bet pakāpeniski ar kokaugu stādījumiem vēl nav šajā sarakstā, jo, kā jau iepriekš minēts, šis varētu būt eksperimentāls projekts.

Raunas novada domes deputāts un uzņēmējdarbības atbalsta konsultants Aleksandrs Katiševs sarunā pastāstīja: ”Raunas novada domes pārstāvji ir ieinteresēti piedalīties šādā eksperimentā. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka tam zemes īpašniekam, kuram ir problēma ar latvāņiem, pašam ir jāorganizē talka, kuras ietvaros visi varētu iet palīgā.”

Kā liecina “Silava” pārskats par meža attīstības fonda atbalstīto pētījumu, semināru apmeklētība un aktīvās diskusijas par jaunajām enerģētiskās koksnes sagatavošanas tehnoloģijām un jaunu resursu veidu apguves iespējām, šādi informatīvi izglītojoši pasākumi ir nepieciešami un organizējami arī nākotnē.

Vidzemes plānošanas reģiona apgabalā patlaban reģistrēti ap 600 ha ar īscirtmeta kokaugiem, bet sabiedrības interese par cieto biomasu pieaug. Daudzgadīgās enerģētiskās kultūras ir viens no visvairāk apspriestajiem potenciālajiem atjaunojamās enerģijas veidiem. Kārklu, hibrīdās apses un citu ātraudzīgu augu plantācijas spēj dot līdz četras reizes lielāku pārstrādājamās biomasas pieaugumu uz platības vienību nekā, piemēram, kvieši vai rapsis.