Ziņas

Sabiedrība

Ar griķiem beidz pavasara sēju

Griķu sēkla birst tīrumā.    Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes 1” saimnieks Jānis Sietiņsons un sējējs Oskars Balodis gandarīti, ka laika apstākļi ļāva pabeigt sēju. Foto: Sarmīte Feldmane

Dienās pirms sinoptiķu solītā lietus zemnieki steidza sēt pēdējos vasarājus.

“Maija trešā dekāde griķu sējai ir optimālais laiks, kad vairs nav riski par salnām,” stāsta Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes 1” saimnieks Jānis Sietiņsons un atklāj, ka nedēļu pēc tam, kad iesētas auzas, gaidīts, kad būs laiks griķiem.

Šopavasar saimniecībā griķi iesēti 70 hektāros. Apmēram tikpat cik citus gadus.

“Griķi patlaban ir pieprasīti vairāk nekā jebkad agrāk. Taču nedrīkst aizmirst, ka pērn vasarājiem, arī griķiem, sezona bija ļoti nelabvēlīga un ražas bija mazas,” stāsta zemnieks un uzsver: “Kaut griķiem cena augsta, trūkst sēklas. Tas ierobežo sēt vairāk, īpaši jau bioloģiskās saimniecības.”

Vērtējot pēc saimniekiem, kuri “Kalna Smīdēs 1” katru gadu vēlas iegādāties griķu sēklu, J.Sietiņsons spriež, ka aizvien jauni bioloģiskie lauksaimnieki izmēģina audzēt šo kultūru. Ir daudzi, kuri iemācījušies izaudzēt labas ražas, bet ir tādi, kuri vairs griķus neaudzē. “Augkopim savs darbs jāizdara, bet daba ietekmē rezultātu,” atgādina zemnieks.

J.Sietiņsons vērtē, ka jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā ir mērķis bioloģiskās sējplatības palielināt līdz 25 procentiem, bet ir bažas, vai pietiks sēklu. “Valsts politika nav tālredzīga, sēklaudzētāji būtu jāstimulē. Le­po­jamies ar graudiem, ko eksportējam, bet tie ir izejviela. Prātīgs saimnieks to nepārdod. Sēkla ir labs piemērs, kā graudam vienkārši dot pievienoto vērtību. Sēk­lai ir cita cena,” viedokli pauž zemnieks.

“Kalna Smīdes 1” audzē latviešu šķirnes `Aiva` griķus. J.Sie­tiņsons bilst, ka būtu jau labi, ja būtu vairākas šķirnes. Taču gadiem griķi tika vērtēti kā kultūr­augs, kas nozīmīgs galvenokārt augu sekā, arī iepirkuma cena nebija augsta, tagad daudz kas mainījies. Zemnieks atgādina, ka pēdējos divos gados arī Latvijā jūtamas klimata pārmaiņas, bet augam barību, siltumu un mitrumu vajag nepārtraukti, ne periodiski. Tādēļ selekcionāriem jāstrādā, jārada izturīgākas šķirnes, bet jaunas šķirnes bez desmit gadiem netop.

J.Sietiņsons lēš, ka konven­cionā­lajās augkopības saimniecībās aizvien topā ir kvieši un rapsis, kur no ražas var gūt lielāku peļņu, izmantojot augu aizsardzības līdzekļus, mēslojumu, ražību var palielināt. Desmit tonnas graudu no hektāra nav pārsteigums, bet griķus vairāk par četrām tonnām neiekult, turklāt bioloģiski koptajos laukos griķu raža ir ap pusotru tonnu. Pagājušajā rudenī gan tā bijusi vēl mazāka, tik maza kā nekad, dažā saimniecībā iekulti ap 300 kilogramiem. “Tas kārtējo reizi ir apliecinājums, ka ne viss atkarīgs no zemnieka, viņš var godprātīgi un laikā visu izdarīt, bet daba ietekmē darba rezultātu,” teic J.Sietiņsons un piebilst, ka tagad situācijā, kas veidojas pēc kara sākuma Ukrainā, daudz tiek runāts par pārtikas nodrošinājumu, bet, lai izaudzētu, ir vajadzīgi resursi. “Tas visiem lauksaimniekiem ir izaicinājums,” teic J.Sietiņsons.