Agneta un Kalvis Blūmi lolo trīs meitiņas: Esteri (6), Elīnu (3) un Letiju (2 gadi). Agneta šobrīd ir pilna laika mamma, bet Kalvis vada savu uzņēmumu.

Līdzsvars ikdienā

Agneta pirms apprecēšanās ar Kalvi un pārcelšanās uz Cēsīm dzīvoja Rīgā. Viņai bija sapnis par vienu meitiņu, bet, kad ģimenē piedzima pirmā meitiņa, abi vēlējušies arī otru bērniņu. Pastarīte Letija bija pārsteigums, viņa pieteicās pavisam drīz pēc Elīnas piedzimšanas. Tagad Agneta atzīst, ka nemaz nevarētu iedomāties mazāku ģimeni. Daži gan vaicājot, vai negriboties vēl dēliņu, bet pašreiz Agnetai ir sajūta, ka ir labi tieši tā, kā ir.

Kad Agnetai bija jāatgriežas darbā bankā, abi ar Kalvi izlēma, ka prioritāte ir ģimene un labāk pilnvērtīgi būt ar bērniem. Taču Agnete zina, ka bērni paaugsies un viņa veltīs laiku arī sev, meklēs jaunas iespējas. Vēl nesen apmeklēja kursus, seminārus, paš­laik to nedrīkst, tad vairāk lasa izglītojošus materiālus. Tā ir iespēja būt gan ar bērniem, gan veltīt laiku sev, saglabājot līdzsvaru un izvairoties no daudziem tik pazīstamā nebeidzamā ikdienas skrējiena un līdz ar to arī stresa.

Vecākā meita gan laiku pa laikam nobučo mammas punci, sūtot bučas brālītim (kura gan nav), ko gaida un vēlas auklēt. Arī vīrs reizi pa reizei ierunājas par ceturto bērniņu, bet Agneta ar smaidu viņu rosina gaidīt mazbērnus: “Protams, nekad nesaki nekad, tomēr šobrīd arī draudzenēm saku, ja man uznāk ilgas pēc mazulīša, lai atgādina, ka jaunām mammām ir vieglāk ne tikai bērniņu laist pasaulē, bet arī izskriet viņam pakaļ, mierīgāk uztvert visu, ko bērns dara.”

Viņa teic, ka Kalvis visas savas meitenes mīļi dēvē par princesēm un ļoti priecājas par mīlestību, ko saņem no viņām. Arī mammai mazulītes bieži saka komplimentus un mīļus vārdus. Agneta stāsta: “Meitas mēdz pateikt – tev labi izskatās šis džemperis. Vai arī – tu tik garšīgi gatavo ēst. Bērni ir tik patiesi un novērtē mani tādu, kāda es esmu.” Tā kā tētim patīk gan auto sports, gan riteņbraukšana, tad arī meitām patīk ātrums, viņas labprāt tētim brauc līdzi uz rallijiem. Vecāki savām meitenēm arī rīko tētu – meitu un mammu – meitu dienas, kad īpašu uzmanību velta katrai meitenītei atsevišķi.

Radošums līdz ar bērniem

Māmiņa saka, ka līdz ar otrās meitiņas piedzimšanu viņai atvērās radošās čakras, Agneta apguva šūšanu un radoši izpaužas. Viņai patīk mājas iekārtošana, vīrs smejoties, ka mājoklī visu laiku kaut kas mainās, jo Agneta iedvesmas brīžos labprāt kaut ko pārkārto. Viņa atzīst, ka pati ir emocionāla, tādēļ svarīgi radīt pozitīvas emocijas, prieku: “Man ļoti patīk dāvāt emocijas, dāvanas, kas rada emocijas. Arī bērniem labprāt rīkoju tematiskās ballītes, jo viņu prieks ir neizmērojams. Tik dabisks un patiess.” Ģimenei ir daudz draugu, tāpēc viesošanās un ciemošanās līdz šim bijusi ļoti ierasta: “Mums ir ģimenes svētki, tradīcijas. Svinam ne tikai Ziemassvētkus, Lieldienas, bet arī valsts svētkus. Vēlamies bērniem iemācīt šīs tradīcijas.”

Runājot gan par pašreizējo situāciju, Agneta uzsver, ja nav iespējams mainīt situāciju, ir jāmaina attieksme. Arī Kalvis tik tikko divas nedēļas ievēroja pašizolāciju, lai neapdraudētu savas meitenes un citus apkārtējos. Agneta bija viena ar bērniem, šīs nedēļas aizritējušas harmoniski un viegli: “Pati par to brīnos un reizē ļoti priecājos, ka tā. Un sagaidījām tēti ar īpaši izrotātu māju, baloniem, svētku galdu un uzrakstu “Mēs tevi mīlam”.

Māmiņa novērojusi, ka bērni ir vecāku spogulis, jo mierīgāki ir vecāki, jo mierīgāki ir bērni. Protams, bērni mājās, jūtoties droši un saprasti, mēdz paust visdažādākās savas emocijas, bet tas piederas pie ģimenes ikdienas. Agneta atzīst, ka visgrūtākās situācijas sagādā bērnu savstarpējie strīdi.Viņa māca meitiņām risināt attiecības, bet vēl biežāk vecāki no rīta mēdz laimīgi vērot, kā māsas iekāpj viena pie otras gultā samīļoties, sabučoties. Agneta atzīst: “Bērni sniedz citu dzīves garšu, arī motivāciju darboties, sasniegt iecerēto.”

Palīdz līdzcilvēki

Māmiņa nenoliedz, ka bērni paņem arī enerģiju. Agnetas lielākais atbalsts ir vīrs, kurš gan rosina viņu veltīt laiku pašai sev, iziet ārpus mājas, gan laiku pa laikam sarūpē vakariņas, lai sieva var atpūsties. Ja kādreiz māmiņai nemaz nepatika palikt vienai, tad tagad labprāt izbauda arī kafijas krūzi klusumā. Agneta ar Kalvi laiku pa laikam aizbrauc kādā ceļojumā. Pirmajās reizēs tas bijis emocionāli grūti, jo bērnu tuvuma ātri vien ļoti pietrūcis: “Taču es esmu ne tikai pilna laika mamma, bet arī pilna laika sieva, ir svarīgi laiku atrast manām un vīra attiecībām.”

Bērniem ir brīnišķīgi vecvecāki, pie kuriem meitiņas labprāt ciemojas. Pie Kalvja vecākiem iespējas izbaudīt lauku noskaņu kā pašas bērnībā. Savukārt Agnetas mamma dzīvo Rīgā, tādēļ, kad jaunā ģimene aizbrauc ciemos, mamma labprāt rotaļājas ar mazmeitām, bet abi jaunie var apmeklēt kultūras pasākumus.

Trīs meitu mammas ikdienai savu dažādību piešķir arī kaimiņi. Ģimenes mājoklis ir daudzdzīvokļu namā, kaimiņi esot brīnišķīgi, daudziem ir bērni. Tāpēc pagalmā mammām ir sarunas par atvasēm: “Daloties ikdienas ainiņās, redzam, ka neesam vienas. Katrā ģimenē reizēm tam katliņam vāciņš skrien nost, bet savstarpējās sarunās meklējam risinājumus, kā tikt ar to galā.” Labiekārtotais mājas pagalms bērniem ļauj daudz laika pavadīt ārā. Agneta teic: “Tā īstā bērnības garša. Ārā, pagalmā, kopā ar citiem bērniem. Mūsu meitenes ir ļoti enerģiskas, viņām patīk komunicēt ar citiem bērniem, tāpēc ir labi, ka dzīvojam daudzdzīvokļu mājā.”