Ziņas

Sabiedrība

Apsverot visus par un pret, paliek laukos

Ar pozitīvu skatījumu. Kristaps Daģis zinaFoto: Ilze Fedotova

Kristaps Daģis saimnieko vecāku zemnieku saimniecībā “Avotiņi” Līgatnes pagastā, kas nodarbojas ar augkopību un graudkopību. Kā atzīst jaunietis, pie domas par palikšanu laukos nonācis pamazām.

Pārliecināts par savu izvēli

“Druva” Kristapu satiek tīrumā zemes sagatavošanas darbos pirms lielās pavasara sēšanas. Bet šajās dienās Kristaps jau sēž pie stūres traktoram ar sējmašīnu aizmugurē. “Tas man nav nekas jauns. Pie traktora stūres esmu jau vairākus gadus. Arī, kad mācījos vidusskolā, palīdzēju tēvam apstrādāt laukus. Mēs jau nekur īpaši nesteidzamies. Lai gan pirmos darbus – minerālmēslu kaisīšanu ziemājiem – sākām jau pirms Lieldienām, ar pilnu sparu tīrumā var doties tikai tagad. Bet daži lauki ir vēl diezgan mitri. Ar tiem nesteigsimies. Pirmos apsēsim tīrumus, kur tehnika virsū tiek bez problēmām,” viņš skaidro un min, ka “Avotiņiem” šopavasar kopumā jāapsēj 120 hektāri graudaugu. Tas nozīmē, ka darba uz lauka viņa ģimenes saimniecībā tagad pietiks līdz pat Jāņiem.

Interese par lauksaimniecību Kristapam nāk līdzi no tēva Jurija Daģa pieredzes, kurš daudzus gadus ir saistīts ar lauksaimniecību. Jurijs priecājas, ka dēlam ir interese par tehniku un lauku darbiem, tādēļ

viņš droši var uzticēt visus darbus jaunākajai paaudzei. “Tagad es mazāk iejaucos. Ar sēšanu vairāk iznāk darboties Kristapam,” noteic Jurijs, savukārt Kristaps uzsver, ka bez tēva padoma darbi uz priekšu tik labi nevirzītos.

Kristaps ir ceļā uz profesionālās izglītības iegūšanu lauksaimniecībā. Proti, viņš ir beidzis Vidzemes Augstskolas Biznesa vadības studiju programmu. “Kādēļ šāda izvēle? Pašā sākumā īsti nebiju pārliecināts, vai saistīšu sevi ar dzīvi laukos. Bija laiks, kad pieļāvu domu, ka varētu atrast darbu pilsētā, taču līdztekus studijām un brīvajā laikā biju iesaistīts lauksaimniecības darbos, tā nu pirms kādiem trim gadiem nāca sapratne, ka laukos var strādāt un nopelnīt, ka gribu te palikt. Protams, daudz noteica arī pieredze, ko biju ieguvis iepriekš, zināju, ar ko nāksies rēķināties, paliekot laukos. Pagaidām neko nenožēloju,” atzīst līgatnietis un uzsver, ka, domājot par nākotni, arī lauksaimniecībā strādājošajiem ir svarīgi iegūt atbilstošu izglītību, tāpēc viņš tagad iestājies neklātienes mācībās Latvijas Lauksaimniecības universitātē, apgūst agronoma profesiju. Un pirmais kurss jau veiksmīgi pabeigts.

Jaunais lauksaimnieks nekad nav domājis par darba iespēju meklēšanu ārzemēs. “Nav gribējies strādāt kādam citam. Te es apzinos, ka daru sev, savai ģimenei. Protams, cita lieta ir doties ceļojumos, apskatīt pasauli. Tas man kā jaunam cilvēkam ir ļoti saistoši,” norāda Kristaps.

Tāpat viņš saka, ka galvā jau mijas arī dažādas idejas, kā attīstīt uzņēmējdarbību laukos. Visticamāk, darbības joma tāpat būs saistīta ar augkopību, ne velti viņš izvēlējies apgūt tieši agronomiju. Viņš apsver arī domu par startēšanu jauno lauksaimnieku projektu konkursā, lai saņemtu Eiropas Savienības atbalstu, uz kuru, kā nojaušams, būs visai liela konkurence. To apstiprina arī Zemkopības ministrijas pārstāvji, kas izteikušies, ka programma, līdzīgi kā iepriekšējā plānošanas periodā, visiem noteikti nevarēs sniegt atbalstu. Proti, konkursa kārtībā uzvarēs tikai labākie projekti.

Atbalsta pasākumi jaunajiem zemniekiem

Kā norāda Lauku atbalsta dienesta speciālisti, saimniecību un biznesa attīstībai šogad sāks darboties programma “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem”, kur uz atbalstu var pretendēt jaunie lauksaimnieki (līdz 40 gadu vecumam uz pieteikšanās brīdi, ieguvuši augstāko vai profesionālo vidējo lauksaimniecības izglītību, kurā apgūti lauksaimniecības priekšmeti 320 stundu apmērā), kas pirmo reizi dibina vai pārņem saimniecību un jaunā lauksaimnieka rīcībā ir ražošanas resurss standarta izlaides vērtībā vai apgrozījums no 15 000 līdz 70 000 eiro. Atbalsta apjoms ir 40 000 eiro saskaņā ar darījumdarbības plānā ietvertajām izmaksām. Tāpat jāņem vērā, ka pēc plāna īstenošanas jākāpina apgrozījums vai standarta izlaide par 20%. Projektu pieņemšanas kārtu plānots uzsākt jūlijā.

Tāpat šogad būs iespēja pretendēt programmā “Atbalsts mazajām lauku saimniecībām”. Šis atbalsta veids būs piemērots mazajām lauku saimniecībām ar gada apgrozījumu vai standarta izlaidi vērtībā no 2000 līdz 15 000 eiro. Prasība – iegūtas lauksaimniecības pamatzināšanas 160 stundu apmērā, bet darījumdarbības plāna izstrādē un īstenošanā jāpiesaista konsultants no LLKC. Atbalsta maksimālais apjoms vienam pretendentam līdz 15 000 eiro saskaņā ar darījumdarbības plānā ietvertajām izmaksām. Jāpatur prātā, ka pēc plāna īstenošanas jākāpina apgrozījums vai standarta izlaide par 20%. Projektu pieņemšanas kārta plānota augustā/ septembrī.

Šogad tiek īstenota arī mazo lauksaimnieku atbalsta shēma. Lauksaimnieki, kuri izvēlēsies piedalīties šajā atbalsta veidā, saņems ikgadēju maksājumu par saimniecību 500 eiro neatkarīgi no tā, cik hektāru zemes būs saimniecībā. Šīs atbalsta shēmas ieviešanas mērķis ir saglabāt dzīvotspējīgus laukus un samazināt administratīvo slogu gan mazajiem lauksaimniekiem, gan administrējošām iestādēm. Lauksaimniekiem 2015. gadā būs izvēles iespējas – saņemt atbalstu standarta tiešo maksājumu shēmās (vienotais platības maksājums vai pamata maksājuma shēma, zaļināšanas maksājums, saistītais atbalsts) vai saņemt atbalstu mazo lauksaimnieku shēmā.

Paredzams, ka izšķirošais faktors izvēlei par dalību mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai būs atbalsta summa. Ja lauksaimniekam šķitīs saistošs 500 eiro atbalsta maksājums par saimniecību, tad lauksaimnieks pievienosies mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai, savukārt, ja lielāku atbalstu būs iespējams saņemt no standarta tiešajiem maksājumiem, tad lauksaimnieks noteikti attieksies no dalības mazo lauksaimnieku shēmā.

Ilze Fedotova