Ziņas

Uzņēmējdarbība

Aprīlī bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 8,8%

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā aprīlī bija 8,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā martā, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati.

Zemākais bezdarba līmenis aprīlī reģistrēts Rīgas reģionā – 5,4%, bet augstākais bezdarba līmenis bijis Latgales reģionā – 19,3%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis aprīļa beigās bija 10,5%, Vidzemē – 9,7% un Zemgalē – 9%.

Rīgā bezdarba līmenis aprīlī bija 5,1%, Jūrmalā – 6,2%, Jelgavā – 7,3%, Valmierā – 6,6%, Ventspilī – 7,6%, Daugavpilī – 11,3%, Jēkabpilī – 11,2%, Liepājā – 12%, Rēzeknē – 17,1%.

NVA aprīļa sākumā uzskaitē bija 86 604, bet aprīļa beigās – 82 833 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 3771 cilvēku.

NVA datubāzē aprīļa beigās bija 5935 brīvas darbvietas un pieprasītākās profesijas bija kravas automobiļa vadītājs, pavārs, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, šuvējs, kūdras ieguves palīgstrādnieks, pārdevējs konsultants, veikala kasieris, kuģu remontatslēdznieks, sezonas strādnieks, vilcējautomobiļa vadītājs, būvstrādnieks, pārdošanas speciālists, programmētājs, metinātājs.

Karjeras konsultācijas aprīlī saņēma 3551 persona, no tām 3111 bezdarbnieks un darba meklētājs. Karjeras konsultācijas Jauniešu garantijas pasākumos saņēma 3003 bezdarbnieki. Savukārt 6409 bezdarbnieki aprīlī iekārtojušies pastāvīgā darbā.

Jau ziņots, ka NVA jau iepriekš prognozēja reģistrēto bezdarbnieku pieaugumu 2014.gada nogalē, pieļaujot, ka gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis varētu tuvoties 9% līmenim.

“Bezdarba līmeni tradicionāli ietekmēja sezonalitāte: ziemas laikā samazinās būvniecības nozarē nodarbināto skaits, kā arī bezdarbnieku rindās nonāk daudzi lauksaimniecības darbu un kūdras ieguves strādnieki. Bezdarbnieku skaita samazināšanās varētu atsākties martā, bet visstraujākais samazinājums gaidāms no aprīļa līdz jūnijam,” skaidroja NVA Finanšu un attīstības departamenta direktora vietnieks Egīls Vidžups.

Vienlaikus viņš atzina, ka šoreiz, analizējot bezdarba līmeni, vērojams vēl viens būtisks faktors – sekas, ko rada Krievijas noteiktais aizliegums ievest no Eiropas Savienības valstīm vairākus pārtikas produktus.

“Neskatoties uz to, ka bezdarba rādītājos rudenī vēl nebija redzamas pārtikas produktu embargo sekas, daudzi pārtikas nozares uzņēmumi strādāja nogaidīšanas režīmā, un, situācijai neuzlabojoties, tajos var sākt atlaist nenoslogotos darbiniekus, kā tas decembrī notika ar AS “Ventspils zivju konservu kombināts”. Jāņem vērā, ka ar līdzīgām problēmām saskārušies arī citi Latvijas zivju apstrādes uzņēmumi, tāpēc pastāv risks, ka, neuzlabojoties situācijai Krievijā, par darbinieku atlaišanu varētu lemt arī citi zivju apstrādes vai piena pārstrādes uzņēmumi, kuriem galvenais noieta tirgus ir Krievija,” brīdina eksperts.

Kā aģentūrai LETA iepriekš norādījusi NVA direktore Inese Kalvāne, ziemas mēnešos tradicionāli, sākoties apkurei un beidzoties sezonas darbiem, bezdarbs varētu pieaugt.

LETA