Ziņas

Sabiedrība

Apmeklētāju skaits jūtami sarūk

Apmeklētājus gaidot. Arī kafejnīcas “Vinetas un Allas kārumlāde” pārdevējai Gunitai Primākinai darba ar katru dienu ir mazāk.Foto: Marta Martinsone - Kaša

Starp nozarēm, ko visvairāk skārusi ārkārtējā situācija, ko izraisījusi “Covid-19” izplatība, ir arī sabiedriskā ēdināšana. Daži uzņēmumi aptur darbību, slēdzot restorānus, kafejnīcas, citi turpina turēties pretī vīrusa sekām.

Cēsīs pauzi nolēmis ieturēt restorāns “H.E. Vanadziņš”, savā feisbuka lapā paziņojot, ka pievienojas akcijai “#paliecmājās”. Darbu neturpina arī viesnīcas “Cēsis” restorāns, bet bistro “Pagrabiņš” ir atvērts, tiesa, darba laiks saīsināts. To saīsinājuši arī citi ēdinātāji, vieni piedāvā sagatavot ēdienu līdzņemšanai, bet visi atzīst, ka apmeklētāju plūsma jūtami samazinājusies.

Vineta Žamoidika no kafejnīcas “Vinetas un Allas kārumlāde” norāda, ka pagaidām darbību nodrošina tie, kuri nāk pusdienot: “Šajās dienās cilvēki galvenokārt ienāk laikā no pulksten 12 līdz diviem dienā. Gadās, ka citās stundās kāds ienāk iedzert kafiju, apēst pīrādziņu, bet šādu apmeklētāju ir ļoti maz. Ņemot to vērā, esam samazinājuši darba laiku, darbinieku skaitu, slodzes, bet mēģinām turēties, cik vien būs iespējams.”

Stāstot par pusdienu ēdienu līdzņemšanai, V. Žamoidika norāda, ka šāds piedāvājums bijis arī iepriekš, varbūt tagad šī izvēle izskan biežāk: “Šis ir un būs ļoti liels pārbaudījums, parunājot ar citiem ēdinātājiem, redzam, ka dažiem ir vēl bēdīgāk, apmeklētāju tikpat kā nav. Tad nu cenšamies uzmundrināt, bet šobrīd neziņa par nākotni ir ļoti liela. Visi satraukušies, kā samaksāt rēķinus, algas. Lielākais satraukums ir par darbiniekiem. Esam par viņiem atbildīgi. Gaidām valdības lēmumu par palīdzību. It kā tiek solīts, bet svarīgi, kuri uzņēmēji un cik operatīvi to varēs iegūt. Nedrīkstētu būt liela birokrātija, ilga gaidīšana, jo cilvēkiem algas vajadzēs aprīļa sākumā, arī viņiem rēķini jāmaksā, ģimene jāuztur.”

Alvis Valainis no kafejnīcas “Aroma” atzīst, ka viņš savā biznesā ir pietiekami ilgi, pieredzētas dažādas krīzes, pārmaiņas, izaicinājumi, bet šis tomēr esot īpašs: “Ja vēl pirmdien šķita, ka viss kārtībā, jau otrdien jutām, ka situācija mainās uz slikto pusi, apgrozījums saruka apmēram uz pusi. Tāpēc spriedām, ka jāsamazina darba laiks, jo rīta pusē neviens nenāk dzert kafiju. Tas arī saprotams, jo tūristu pilsētā nav, viņi jau parasti agri sāka iepazīt pilsētu, ienāca uz kafijas tasi. Atliek turēties uz tiem, kuri vēlas paēst pusdienas. Esam ieguvuši cēsnieku uzticību, mūsu klienti zina, ka pie mums var paēst. Kamēr viņi nāk, nedrīkstam uzticību pievilt.

Ļoti negribētu, ka nāktos pieņemt lēmumu uz kādu laiku kafejnīcu slēgt, bet, ja tas paliks pavisam neizdevīgi, nāksies šādu soli spert.”
Viņš neslēpj, ka šī krīze būs pamatīgs trieciens visiem ēdināšanas nozarē strādājošajiem, tā var atstāt tālejošākas sekas, īpaši, ja vasarā neizdosies atgūties, daudzi varētu būt spiesti pieņemt sāpīgus lēmumus.

Darbu nedaudz saīsināta darba laika režīmā turpina arī “Bistro Bērzkrogs” Veselavas pagastā. Ilva Štāle atzīst, ka arī viņiem apmeklētāju ir jūtami mazāk un viņu skaits turpina kristies: “Re­dzam, ka ienāk pavisam citi klienti, nekā bija ierasts redzēt iepriekš. Šī nedēļa parādīs, vai turpināsim darbu arī nākamajā nedēļā. Jāsaprot, ka bistro uzturēšana, ēdienu gatavošana nozīmē izmaksas, ja paliekam mīnusos, tas nav ekonomiski izdevīgi. Ja tomēr nāksies uz laiku darbu pārtraukt, ceram, ka klienti sapratīs, ka tāda nu tā situācija valstī ir. Protams, jāseko notiekošajam, jo nevar zināt, kā viss var mainīties, kādi lēmumi vēl tiek pieņemti.”

Bistro “CATA” Cēsīs, ko ikdienā apmeklē ļoti daudz pusdienotāju, arī izjutuši apmeklētāju skaita sarukumu. Dzintra Kampenusa stāsta, ka klientu skaits sarucis par kādu trešdaļu: “Cilvēkiem taču paēst vajag, jo darbi tomēr daudzviet turpinās. Turēsimies līdz brīdim, kad pilnībā izsīks apmeklētāju plūsma, būs kāds valdības lēmums par visu ēdināšanas publisko vietu slēgšanu vai saslims kāds no mūsu darbiniekiem. Darbi­niekus negrasos laist vaļā, jo būs taču jāstrādā arī pēc krīzes.”

Protams, ārkārtējā situācija atstājusi ietekmi arī uz banketu pasūtījumiem, tie tiek atcelti. Tā šonedēļ skolas brīvlaikā bija iecerēti pasākumi skolotājiem, kur bistro bija uzrunāts nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus, pasākumi atcelti, atsaukti arī citi pasūtījumi.

Ņemot vērā visā Latvijas teritorijā izsludināto ārkārtējo situāciju, uz nenoteiktu laiku atcelta arī Cēsu Pavasara restorānu nedēļas norise.
Nobeigumā gribās citēt kādu feisbukā izlasītu atziņu: “Kad “COVID-19” krīze būs garām, izdari labu darbu. Apceļo Latviju, paēd restorānos Latvijā, nakšņo viesnīcās Latvijā, pavadi brīvdienas Latvijā. Izvēlies Latvijā ražotas preces. Atbalsti tos uzņēmumus, kuriem, apgrozījuma krituma dēļ klājies grūti.”