Cēsu novada domes īpašumā pilsētas centrālajā daļā ir trīs parki, un līdzīgi kā pasakā par trīs brāļiem divi dikti loloti un tautām rādīti, bet trešais atstāts tikpat kā savā vaļā. Šovasar tā vairs nebūs, jo Ruckas parkā iemitināti “zāles pļāvēji” – trīs aitas. Kompānijā ar tām aplokā ganīsies arī Konik Polski šķirnes zirgi. Aitas uz Cēsīm pārcēlušās no Oleru muižas Rūjienas pusē, bet zirgi – no pļavām Vaives pagastā. No Piebalgas ielas pretī Cēsu sporta hallei jau manāms, ka Ruc­kas parka lekno zāli apņem aploks. Ganībām tas norobežojis daļu no teju septiņus hektārus plašā parka.

Ruckas parku, Parka un Muižas ielu uzturēšanu, tāpat kā citus apstādījumus pilsētā, turpmākos četrus gadus uzticēts kopt zemnieku saimniecībai “Kliģeni”. Tiek uzturēta Parka iela un nelielie apstādījumi pie tās, bet pašvaldības dotās naudas, lai  vasarā vairākkārt  pļautu zāli visā parkā, nepietiek. Tādēļ Ruckas māks­las rezidenču centra darbiniekiem, kas apsaimnieko parka centrā eso­šo Ruckas muižu, radusies ideja, kā palīdzēt parkā izveidot skaistu zālāju. “Iedvesmojoties Anglijā un Īrijā no redzētā, kā tur uztur  mauriņus ap vecām muižām, radās doma par aitiņu iemitināšanu Ruckas parkā,” stāsta rezidenču centra vadītāja Ieva Goba. Mākslas rezidenču centra iniciatīvu Ruckas parkā izveidot aitu aploku Cēsu pašvaldība atbalstījusi konkursā “Sabiedrība ar dvēseli”, aicinot novadniekus īstenot oriģinālas idejas. Tā tapis du­bults aploks – no glītiem dēļiem un elektriskā gana. “Druva” šonedēļ novēroja, ka aitas un zirgi sadzīvo labi, katra kompānija radusi savu paspārni koku ēnā. Līdz Jāņiem zāle augusi lekna, bet nu vietām tā jau zudusi, lopiņu vēderos pārstrādāta. Ganām­pulka veidotāji cer, ka cēsnieki Ruckas parkā tagad ienāks pastaigāties arvien biežāk. Mazu bērnu māmiņas ēnainos parka celiņus un soliņus  atzina  jau pagājušo va­­saru un te pastaigājās, vizinot bērnus ratiņos.

Pie aplokiem piestiprināti uzraksti ar aicinājumu nebarot dzīvniekus. Tas tāpēc, lai atnācēji rūpētos paši par savu drošību, neizaicinot dzīvniekus, kā arī lai pilsētniekiem paskaidrotu, ka dzīv­niekiem aplokā jau viss nodrošināts.

Ruckas muižā tūlīt sāksies remonta darbi, Kungu mājai tiks atjaunots ugunsgrēka laikā daļēji nopostītais jumts. Jumta atjaunošanas darbus veiks cēsnieka Mār­ti­ņa Ozoliņa uzņēmums “Brīze M”.  Ugunsgrēka radītos zaudējumus pašvaldībai atlīdzinājusi apdrošināšanas kompānija.

Neskatoties uz remonta darbiem, Ruckas mākslas rezidenču centrā darbība nav apstājusies. Muižas ēkai blakus esošajā Darb­nīcu mājā šovasar darbosies vairāki mākslinieki, kuri te uzturas Ziemeļvalstu – Baltijas valstu mobilitātes programmas “Kultū­ra” atbalstītās rezidenču programmas ietvaros. Cēsīs iecerēts pētniecisks un reizē vērienīgs mākslas projekts,  fantazējot par ēdieniem nākotnē. Cēsnieki būs  aicināti apmeklēt publiskās lekcijas, lai iedvesmotos idejām par jauniem pārtikas iegūšanas veidiem un ielūkotos nākotnē caur izdzīvošanas pavārgrāmatu.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs stāsta: “Kad paš­valdība vienojās ar Ruc­kas Mākslas rezidenču centru, ka tas apsaimniekos pašvaldības īpašumā esošo muižas Kungu māju un tuvāko teritoriju ap to, zinājām, ka parka teritorija ir pietiekami liela, lai tās uzturēšanu kārtībā, zāles regulāru nopļaušanu uzticētu citiem. Pagājušajā gadā Cē­su novada pašvaldība rīkoja iepirkuma konkursu, un tā rezultātā uz pieciem gadiem ar zemnieku saimniecību “Kliģeni” noslēdzām līgumu par pilsētas apstādījumu kopšanu parkos, skvēros, laukumos, rotāciju apļos. Lī­gums darbojas, un tagad nav pamats domāt, ka Ruckas parks, kurš kādu laiku tiešām bija tādā kā novārtā, netiks uzturēts. Par uzņēmīgo ideju izveidot pilsētas parkā aploku, lai kādā ļautu ganīties aitām, var teikt, ka tas ir interesants eksperiments. Manuprāt, tas varētu piesaistīt cilvēku uzmanību pašam parkam. Galvenais, lai būtu ievērota drošība.”