
Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālās organizācijas telpās apskatāma rokdarbu izstāde “Pašu rokām ar mīlestību un no sirds”.
To radījuši un veidojuši apmēram 40 cilvēki ar īpašām vajadzībām. Rokdarbu pulciņa vadītājas Zaigas Liepiņas rosināti, viņi apguvuši floristiku, dekupāžu, pērļošanu, adīšanu, tapošanu, tamborēšanu, konfekšu pušķu un sveču no vaska plāksnēm veidošanu un marmorēšanu.
“Projektā iesaistījās ne tikai tie, kam ir redzes problēmas, arī cilvēki ar citām invaliditātēm. Tā bija uzdrošināšanās un prieks, ka var darboties, paši kaut ko skaistu radīt,” stāsta Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu organizācijas vadītāja Aija Rīvīte un uzsver, ka ļoti būtisks bijis Vidzemes kultūras programmas finansiālais atbalsts, lai projektā “Dosim iespēju talantam” varētu īstenot ieceres.
“Sākumā daudzi prasīja, ko kas nozīmē, kā to dara, kas iznāks. Jaunais ieinteresē, cilvēki grib pilnveidoties,” saka Zaiga Liepiņa. Viņa rāda skaistu kafijas galdiņu, kura virsma dekupēta. To bijis paredzēts izmest, bet Ingūna Jansone ar smilšpapīru noslīpēja, nobeicēja, uzlīmēja skaistu zīmējumu.
Turpat blakus Jūlijas Seļavinas floristikas darbs – vāvere. Smalkās sedziņas tamborējusi Viktorija Dukaļska, Ainas Grīnbergas, Daces Sīlītes adītie cimdi. Ir arī vīru Pētera Maļugina, Jura Skujiņa, Aivara Rīvīša darbi.
Var tikai apbrīnot Inetas Pipcānes frivolitē tehnikā radītās smalkās apkaklītes. Jūlijas Seļavinas un Antras Kronbergas sedziņas tiks dāvinātas priekšlaikus dzimušajiem bērniem. “Lielākā daļa darbu tapuši tikai pēc taustes. Vajadzīga uzdrošināšanās. Ja kāds iedrošina pamēģināt, vēlāk iepatīkas un tā kļūst par aizraušanos,” paskaidro pulciņa vadītāja. Zaiga atklāj, ka arī pašai nācies daudz ko iemācīties, lai varētu parādīt citiem.
“Kad rodas problēmas ar redzi, šķiet, vairs neko nevari. Te tik atsaucīgi cilvēki, esam kopā līdzīgi, cits citu uzmundrinām, palīdzam. Te vari atnākt, iedrošinās, aizdzīs šaubas un visi priecāsies, kad kaut kas izdosies,” pastāsta Aina Grīnberga. Viņa atzīst, ka gribasspēks, mīlestība uz rokdarbiem liek apgūt jaunas tehnikas un svarīgi, ka kāds pamāca, saprot, ja uzreiz nevari.
Projekta laikā izveidojās arī jauktais vokālais ansamblis, kas pirmoreiz uzstājās biedrības 65.jubilejā. “Kopā padziedāt vienmēr ir jauki,” uzsver Raimonds Cīrulis un Jānis Kalējs. Viņi darbojas arī vīru ansamblī, kas šogad ārpus biedrības pasākumiem sniedzis 14 koncertus. Ansambļus vada Ingūna Janso-ne.
“Lai kārtīgi iemācītos dziesmas, ar vienu mēģinājumu nedēļā nepietiek. Labi, ka bija projekta finansējums, vismaz Ingūnai varējām kaut nedaudz atlīdzināt,” stāsta Aija Rīvīte un atklāj, ka, domājot par ansambļa turpmāko darbību, biedrība uzrakstījusi lūgumu Cēsu domei, lai finansē vadītāju, jo lielākoties, ja nav kādas iespējas kādā projektā piesaistīt finansējumu, vadītāja strādā sabiedriskā kārtā. Ansambļi patlaban gatavojas Vidzemes nevalstisko organizāciju pasākumam, kas decembrī notiks Cēsīs.
Projekts beidzies, bet viss turpināsies. Aija Rīvīte pastāsta, ka valsts programmā “Sociālā rehabilitācija” redzes invalīdiem ir iespējas apgūt ko jaunu. “Iegādājamies materiālus, lai varētu atkal mācīties. Kad darbs apgūts, lielākā daļa labprāt turpina, nāk pie pulciņa vadītājas pēc padoma. Bet materiāli jāgādā pašiem, jo mūsu mērķis ir iemācīt pamatus. Tiek iegūts apliecinājums vispirms jau sev, ka varu kaut ko darīt, māku, tas rada prieku un bagātina ikdienu,” saka Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu organizācijas vadītāja Aija Rīvīte.