Pērn Latvijā sāka izsniegt 1991.gada barikāžu dalībnieka statusa apliecības. Kā stāsta 1991.gada barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais, līdz šim tās saņēmuši vairāk nekā 3,5 tūkstoši cilvēku.

Lai arī sākotnēji tika noteikts, ka apliecības varēs saņemt tikai Rīgā, muzeja darbinieki lēma nākt pretī barikāžu dalībniekiem un katru pirmdienu izbrauc uz kādu novadu, lai tur izsniegtu apliecības. Šonedēļ viņi viesojās Cēsīs, un tā bija jau otrā reize, kad apliecības varēja saņemt, nebraucot uz Rīgu. Šī reize bija īpašāka, jo notika arī svinīgs brīdis, kurā 27 cēsniekiem tika pasniegti Pateicības raksti par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 1991.gada janvārī – augustā. To saņēmējiem uzreiz bija iespēja iegūt arī dalībnieka statusa apliecību.

Pateicības rakstu un apliecību saņēma arī Maija Zaķe, kura pastāstīja, ka uz barikādēm bijusi gan pati, gan vīrs, kurš tagad ir 1.grupas invalīds, tāpēc viņa dokumentus saņēmusi arī vīra vārdā.
“Mums tolaik mājās bija divi mazi bērni, tāpēc es uz Rīgu braucu pa dienām, vīrs – pa naktīm. Stāvējām arī Baltijas ceļā, var teikt, esam bijuši klāt visos svarīgajos vēstures tapšanas brīžos. Diemžēl vīrs ir uz gultas, tāpēc saņēmu viņa vietā, ceru, ka viņam būs prieks.

Man šī apliecība ir tikai kā vēstures mirkļa apliecinājums, citu neko nevajag. Esmu dzirdējusi, ka cilvēki interesējas, kādas priekšrocības tagad būs, es uzskatu, ka neko nevajag, jo mēs tur gājām, ne jau domājot, kas par to būs,” teica M. Zaķe.
Pateicības rakstu un apliecību saņēma arī cēsnieks Aldis Melderis, kurš neslēpa, ka šis ir nozīmīgs brīdis. Sarunā ar “Druvu” viņš atcerējās savas barikāžu dienas: “Tolaik uz Rīgu pārsvarā brauca no darba kolektīviem, taču bija arī tie, kuri brauca paši uz savu iniciatīvu, un es biju viens no tiem. Toreiz strādāju “CATĀ”, man bija divas brīvdienas, un abas pavadīju uz barikādēm pie Ministru kabineta. Kad ne tik sen Rīgas ielas skatlogos bija fotogrāfijas no barikādēm, vienā atpazinu arī sevi.”

Renārs Zaļais pastāstīja, ka interese par apliecību saņemšanu arvien pieaug, tāpēc arī nolemts izbraukt uz novadiem, lai cilvēkiem būtu iespēja tikt pie šīs apliecības. Viņš saka, ka dažkārt no apliecību saņēmējiem dzirdēts: “Es pēdējo reizi Rīgā biju 1991.gadā.”

Barikāžu muzeja direktors atzīst, ka cilvēki apliecības uztver dažādi, ir arī tie, kuriem svarīgi atvieglojumi: “Tie, kuriem barikāžu laikā bija 40 – 50 gadi, šo­brīd ir pensijā, tās pārsvarā nav lielas, tāpēc svarīgs katrs eiro, ko var saņemt vai ietaupīt. Pēc mūsu informācijas šobrīd Latvijā vairāk nekā 20 pašvaldībās paredzēti dažādi atvieglojumi vai pabalsti barikāžu dalībniekiem. Piemē­ram, Mārupes novadā nekustamā īpašuma atlaide ir 90 procentu apmērā, kas ir ļoti būtisks atspaids pensijas vecuma cilvēkiem. Inčukalna novada pašvaldība sniedz pabalstu vienu reizi gadā, Dagdas novadā ir pabalsts zāļu iegādei. Katra pašvaldība rīkojas atšķirīgi, bet pensijas vecuma cilvēkam katrs sīkums ir svarīgs.”

Novērots, ka, tiklīdz kāda paš­valdība pieņem nodokļu atlaides barikāžu dalībniekiem, no tā novada manāmi pieaug to cilvēku skaits, kuri vēlas saņemt apliecības.

Latvijas Tautas frontes pēdējais priekšsēdētājs Romualds Ražuks, kurš arī bija Cēsīs, lai pasniegtu Pateicības rakstus, norādīja, ka tas ir viņa pienākums: “Biju viens no tiem, kuri aicināja cilvēkus uz barikādēm, mans pienākums viņiem pateikt paldies. Jāteic, ka ar šo statusa apliecību ieviešanu notiek tāda kā barikāžu dalībnieku apzināšana. Interese bija liela, taču tad robu iecirta valdības un Saeimas lēmums ar 2008.gada 31.decembri beigt pasniegt piemiņas zīmes. Kā pamatojums tika minēts neizprotams arguments – neiederas Latvijas apbalvojumu sistēmā. Taču, saprotot, ka ne visi ir apzināti, nolēmām turpināt un pasniegt Pa­teicības rakstus.”

Taču arī šis process nebūs beztermiņa, tāpēc tiem, kuri bija barikādēs, bet vēl nav saņēmuši ne piemiņas zīmi, ne pateicības rakstu, vajadzētu sasparoties. Statusa apliecības izsniegs vēl trīs gadus, bet kādu gadu pusotru pirms tā beigām Pateicības rakstus vairs neizsniegs. Tāpēc nevajadzētu atlikt. Barikāžu dalībnieku Pateicības raksta saņemšanai var ieteikt jau reģistrēts barikāžu dalībnieks, bet, ja nav neviena ieteicēja, jādodas uz Barikāžu muzeju, jāraksta iesniegums, jāstājas komisijas priekšā, lai tā varētu pārliecināties, ka cilvēks tiešām bijis barikādēs.

Savukārt tie, kuri vēlas saņemt dalībnieka statusa apliecību, to var iegūt Barikāžu muzejā Rīgā, līdzi ņemot barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmes apliecību vai Pateicības raksta oriģinālu vai kopiju un personu apliecinošu dokumentu.
Tā kā Cēsīs jau divreiz apliecības izsniegtas, visticamāk, trešās reizes var nebūt, bet informācija vēsta, ka 25. martā apliecību izsniegšana notiks Valmieras integrētajā bibliotēkā, un cēsnieki var doties arī turp.