Ziņas

Sabiedrība

Apkures sezona sākusies visur

Būs silti. Katlumājām skursteņi kūp visos novados, arī Cēsīs, un iedzīvotājiem daudzdzīvokļu mājās vairs nav jātinas segās vai jāslēdz elektriskie sildītāji.Foto: Māris Buholcs

Āra gaisa temperatūra vairs nepriecē, bet iedzīvotāji vēlas dzīvot siltos mājokļos. Privātmājās tas ir katra paša ziņā, daudzdzīvokļu mājās tas atkarīgs no iedzīvotāju vairākuma viedokļa vai apsaimniekotāja iniciatīvas. Uzņēmuma “Cēsu siltumtīkli” direktors Juris Ņilovs norāda, ka jau apmēram 50 procenti klientu pieslēguši centralizēto siltumu. Pirmās vēlmi saņemt siltumu izteica pilsētas izglītības iestādes, kopumā pieslēgušies jau apmēram 90 procenti juridisko iestāžu. Tagad arī daudzdzīvokļu mājas sāk masveidā pieslēgties un apmēram 40 procentos māju dzīvokļos jau silts.

“Siltums netiks piegādāts, ja ēkā nav veikta siltummezgla ievada hidrauliskā pārbaude, jo tā ir Ministru kabineta noteikumu prasība. Kad šis nosacījums tiks izpildīts, siltumu piegādāsim. Šāda pārbaude jāveic katru gadu, iedzīvotājiem tai ir atvēlēta visa vasara, taču kaut kā ierasts, ka darbi tiek atlikti uz pēdējo brīdi,” saka J. Ņilovs.

Stāstot par kopējo pilsētas siltumapgādes sistēmu, uzņēmuma vadītājs norāda, ka tā ir labā stāvoklī. Arī minētie māju siltummezgli vairumā gadījumu veiksmīgi izturējuši pārbaudi, vien dažās mājās nācies veikt nelielus remontus.

“Situācija arvien uzlabojas, redzam, ka cilvēki šos darbus uztver nopietni, pēdējos gados daudz kas ir sakārtots, un tagad labi redzam ieguldītā darba rezultātus. Arī maģistrālie tīkli tika pārbaudīti, lai apkures sezonu varam aizvadīt bez bažām,” norāda J. Ņilovs.

Jau rakstījām, ka uz 31.augustu kopēja parāda summa Cēsīs bija nedaudz virs 200 tūkstošiem eiro, un J. Ņilovs norāda, ka nekas jūtami nav mainījies. Apkures tarifs arī turpmākos mēnešus būs tāds pats kā līdz šim, arī “Latvijas gāzes” prognoze neliecina, ka tuvākajos trīs mēnešos kaut kas varētu mainīties.

Apkures sezona ar šo nedēļu sākta arī citos novados. Raunas novada Saimnieciskā dienesta vadītājs Guntars Rekmanis stāsta, ka pirmdien visām mājām Raunā piegādāts siltums. Raunā šajā sezonā iedzīvotāji vēl maksā pēc vienota tarifa, jo visām mājām nav uzstādīti individuālie siltumskaitītāji. Ieplānots līdz nākamajai apkures sezonai tos ierīkot visās mājās, lai iedzīvotāji varētu norēķināties pēc reāli patērētā.

“Vasarā veicām apkures katla remontu, izveidojām jaunu karstā ūdens sagatavošanas iekārtu. Pagājušajā sezonā katls radīja problēmas, nācās pat darbināt rezerves katlu, tāpēc šajā vasarā saimniecību sakārtojām. Maģistrālie tīkli nomainīti pirms nedaudziem gadiem, tāpēc apkures sezonu varam gaidīt bez bažām. Šie ir ieguldījumi, kas atmaksājas,” uzsvēra G. Rekmanis.

Priekuļu novada Komunālās nodaļas atbildīgais par siltumu Jānis Plešens informēja, ka apkures sezona oficiāli uzsākta pirmdien un iedzīvotāji ļoti aktīvi izmantojuši iespēju saņemt siltumu: “Gandrīz visas mājas jau pieslēgtas, jo vēsais laiks un vējš dara savu, mājas kļūst vēsas, cilvēkiem gribas komfortu mājokļos.”

Par māju siltummezgliem Priekuļos rūpējas pašvaldības Komunālais dienests, iedzīvotājiem par tiem nav jāsatraucas. Arī kopējā siltumapgādes sistēma ir labā stāvoklī, tāpēc apkures sezonā iedzīvotāji būs pasargāti no negaidītiem pārsteigumiem.

Līgatnes novadā centralizētais siltums tiek piegādāts trijās vietās – Gaujmalā, Skaļupēs un Augšlīgatnē, visās vietās kā kurināmo izmantojot dabas gāzi.

Uzņēmuma “Līgatnes komunālserviss”, kas nodrošina siltumapgādi, valdes priekšsēdētājs Mārcis Kalniņš stāsta, ka katlumājas jau nedēļu tiek darbinātas un mājas apsildītas. Šobrīd turpinās siltumskaitītāju uzstādīšana daudzdzīvokļu namos, lai varētu pāriet uz individuālo uzskaiti.

“Esam plānojuši skaitītājus uzstādīt visās daudzdzīvokļu mājās, lai cilvēki maksātu tieši to, ko mājā patērē. Tas visiem ir labāk un saprotamāk, iespējams, liks vairāk padomāt par ekonomiju, ēku siltināšanu,” saka M. Kalniņš.

Jautāts par parādu situāciju, M. Kalniņš norāda, ka ar to vismaz viņiem problēmu neesot: “Līgums par siltuma piegādi noslēgts ar namu apsaimniekotājiem, un tie mums parādā nav. Man grūti komentēt, kāda situācija ir apsaimniekotājam, kurš naudu saņem no iedzīvotājiem.”

Vecpiebalgas novadā visos piecos pagastos ir mājas, ko apkurina centralizēti. Novada Komunālās nodaļas vadītājs Jānis Vīlips stāsta, ka apkure pieslēgta jau pagājušajā nedēļā un brīvdienas cilvēki varējuši aizvadīt siltos mājokļos: “Vispirms pieslēdzām siltumu skolām, tad arī sāka pieslēgties mājas. Bija dažas mājas, kurās iedzīvotāji vēl domāja, bet šobrīd jau pieslēgušās visas. Katrai mājai ir savs siltummezgls, katra maksā par reāli patērēto.”

Vecpiebalgā siltuma piegādi nodrošina privātuzņēmums, arī Taurenē notiek sadarbība ar uzņēmēju, kam pieder koģenerācijas stacija. Siltums, kas rodas procesā, tiek pārdots pašvaldībai. J. Vīlips stāsta, ka vasarā ar to iedzīvotājiem nodrošināja karsto ūdeni, šobrīd siltums tiek piegādāts apkurei: “Tas būs līdz brīdim, kamēr ar to pietiks nepieciešamās temperatūras nodrošināšanai. Domājam, ka tā pietiks, kamēr gaisa temperatūra nebūs zemāka par mīnus pieciem grādiem, bet mūsu katlumāja ir darba kārtībā, lai jebkuru brīdi to varētu pieslēgt.”