Ziņas

Sabiedrība

Apkures sezona dažviet jau sākusies

Sezonai gatavi. Visos bijušā Cēsu rajona novados katlumājas sagatavotas apkures sezonai, gaidot vien pieprasījumu pēc siltuma. Priekuļos katlumāja jaunajai sezonai sakārtota jau tūlīt pēc iepriekšējās apkures sezonas beigām, un tagad tikai nepieciešams starta signāls.Foto: Marta Martinsone-Kaša

Vēsais un mitrais rudens jau daudzviet licis kurināt krāsnis ne tikai privātmājās, bet arī daudzdzīvokļu namiem pieslēgties centralizētajām apkures sistēmām. “Druvas” aptaujātās novadu pašvaldības un siltuma piegādātāji atzīst, ka siltuma ražotnēs ieplānotie remonti paveikti, dažviet atlikušas vien nelielas “astītes”.

Kādreiz bija noteikts, ja trīs dienas pēc kārtas ir +8 grādi, apkures sezona jāsāk, taču šī sistēma vairs nav spēkā. Dažviet apkures sezonu sāk konkrētā datumā, citur – pēc iedzīvotāju pieprasījuma. Priekuļu novada Komunālās saimniecības vadītājs Ernests Ikaunieks stāsta, ka Priekuļos visās daudzdzīvokļu mājās ir individuālie siltummezgli, brīdī, kad 50 procenti iedzīvotāju pieprasa siltumu, katli tiek iekurināti.

“Priekuļos katlumāja vasarā nestrādā, tāpēc uzreiz pēc iepriekšējās sezonas beigām viss tiek pārbaudīts, sakārtots, esam gatavi jaunajai sezonai. Šobrīd notiek šķeldas krājumu papildināšana, lai būtu zināma rezervīte.”

Priekuļos kā kurināmo izmanto tikai šķeldu, gāzes katli stāv rezervei, kādai neparedzētai situ­ācijai, taču pēdējos gadus nav izmantoti. Liepā katlumāja arī darbojas ar šķeldu, bet aukstākā ziemā, kad ar šķeldas katlu jaudu nepietiek, papildus tiek pieslēgts gāzes katls. Liepas katlumājā šovasar veikti lieli darbi, pārbūvēta apkures iekārtu automātika, kas bija morāli novecojusi. E.Ikaunieks atzīst, ka izdevīgāk ir kurināt ar gāzi, atliek ieslēgt katlu, process notiek automātiski, bet ar šķeldu siltums ir lētāks.

Ja Priekuļos galvenokārt izmanto šķeldu, Līgatnes novadā kurināmais ir gāze. “Līgatnes komunālserviss” valdes priekšsēdētājs Mārcis Kalniņš norāda, ka ziemu gaida bez bažām. Nopietnāki remonti šogad nav plānoti, veiktas vien vajadzīgās apkopes. “Skaļupēs” un Gaujas ielā katlumājas darbojas nepārtraukti, Augšlīgatnē – tikai apkures sezonā. Stāstot par izdevīgāko kurināmo, M. Kalniņš norāda, ka nevar nepārprotami teikt, kas izdevīgāk- gāzes vai malkas apkure: “Augšlīgatnē agrāk siltums tika ražots. Katlus kurinot ar malku, ja salīdzinām kopējos izdevumus, starpības tikpat kā nav. Ja kurina ar malku, tur diennakts režīmā jābūt kurinātājiem, plus malkas sagatavošana un citi izdevumi, un rezultātā izmaksas tāpat nav zemas.”

Vecpiebalgas novada Saim­nieciskā dienesta vadītājs Jānis Vīlips stāsta, ka novada siltumapgādes sistēmās nekādi lielāki darbi veikti nav, vien pirms sezonas apkopes darbi, tāpēc siltuma piegādei gatavi. Kā kurināmais lielajās katlumājās tiek izmantota šķelda, dažviet arī granulas. Taurenē ir arī koģenerācijas stacija, kas pieder privātajam komersantam, ar viņu noslēgts līgums par karstā ūdens piegādi, bet ziemā daļēji arī piegādā siltumu.

Raunas novada Saimnieciskā dienesta vadītājs Guntars Rekma­nis stāsta, ka sezonai daļēji gatavi, bet līdz apkures sākšanai viss būšot paveikts: “Raunas katlumājā viens šķeldas katls saremontēts, otram remonts turpinās, bet jau oktobra pirmajās dienās apkure tiks uzsākta.”

Drustos katlumājā izmanto malku, tur viss notiek, skolā jau siltums dažas dienas padots. Ja šāds laiks turpināsies, siltums tiks piegādāts arī Raunas skolā.

Jaunpiebalgas novada Komunālās saimniecības vadītājs Juris Belasovs stāsta, ka atsevišķi objekti siltumu jau saņem: “Ja ir vēss, iekurinām.”

Daudzdzīvokļu mājās iedzīvotājiem ir iespēja ņemt siltumu, kad vien vēlme pēc tā. Tur katlumāja darbojas visu vasaru, nodrošinot arī karsto ūdeni. Šobrīd daudzdzīvokļu mājai siltumu nodrošina pašvaldības katlumāja, bet jau novembrī darbu sāks jauna katlumāja, kas pieder privātajam komersantam. Apkurei izmantos šķeldu.

“Tad vairs nedarbināsim pašvaldības katlumāju, bet pirksim megavatstundas. Mums tas ir izdevīgāk, un pašvaldībai nav jānodarbojas ar saimniecisko darbību. Šāda sistēma jau darbojas vidusskolas apsildē un arī Zosēnu pagastā, Melbāržos. Svarīgi, ka privātais piedāvājums būs vēl izdevīgāks nekā pašvaldības piedāvātais,” stāsta J. Belasovs.
Amatas novada komunālās nodaļas vadītāja vietniece Valda Veisenkopfa informē, ka daudzdzīvokļu mājām centralizētā apkure ir tikai Ģikšos, citviet iedzīvotāji šādās mājās meklē katrs savu risinājumu. Ir katlumājas pie skolām, visas gatavas siltuma padošanai.

Pārgaujas novada pašvaldības izpilddirektore Maruta Drubiņa stāsta, ka šovasar Auciemā izbūvēta jauna granulu katlumāja, kas ar siltumu nodrošinās gan skolu, gan vienu daudzdzīvokļu māju, kurai atlicis pabeigt siltummezglu ierīkošanu: “Visās skolās jau nedaudz siltumu padodam, bet nepārtrauktu apkures sezonu sāksim no 1.oktobra. Stalbē ir centralizētā apkure daudzdzīvokļu mājām, arī tur tuvākajā laikā tiks pabeigti plānotie darbi. Būtiski uzlabojumi veikti arī iepriekšējos gados, tāpēc šogad darbu apjoms mazāks.”

Cēsīs vēlmi saņemt siltumu jau izteikušas dažas pirmsskolas izglītības iestādes. SIA “Cēsu siltumtīkli” vadītājs Egils Kampuss norāda, ka uzņēmums gatavs to nodrošināt. Vasarā veiktas sistēmas hidrauliskās pārbaudes, remonti katlumājās, pārvades tīklos, īstenota maģistrālās siltumtrases maiņa caur tirgus teritoriju un trases posma maiņa Veidenbauma ielā.