Ziņas

Sabiedrība

Apkopos informāciju par Latvijā sastopamajiem lāčiem

Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieki līdz jūnijam apkopos pirmo informāciju par Latvijā sastopamajiem brūnajiem lāčiem, aģentūrai LETA pastāstīja institūta vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.

Informācija par lāčiem jeb to monitorings tiek veikts, izpildot Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījumu, un šis projekts būs ilglaicīgs – uzskaiti paredzēts veikt arī turpmākajos gados. Monitorings sākts aprīlī un turpināsies arī maijā. Patlaban esot labākais laiks uzskaites veikšanai, jo paši lāči ir aktīvi, bet zeme ir mīksta, tāpēc ir iespējams pamanīt ķepu nospiedumus.

Visticamāk, pārsteidzoša informācija par lāču skaitu Latvijā netiks atklāta, jo jau aptuveni pusgadsimtu Latvijā gadā vidēji tiek fiksēti 5-10 lāči, vien dažos gados šis skaits palielinājies līdz 15 ķepaiņiem. Līdz šim arī nav fiksēti vairošanās gadījumi, kas pētniekiem liek secināt, ka lāči pamatā ieklīst no kaimiņvalstīm – Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas, bet nav Latvijas pastāvīgie iemītnieki, izņemot atsevišķus gadījumus. Parasti ilglaicīgi Latvijā mēdz uzturēties lāču tēviņi, klāstīja Ozoliņš.

Lāču skaita apzināšanu mazliet negatīvi ietekmē fakts, ka nav iespējams katrā gadījumā noteikt, vai tas ir cits lācis vai jau iepriekš piefiksēts. To vislabāk var izdarīt, noņemot DNS paraugu. Bet, kamēr šāda iespēja nav nodrošināta, pētnieki mēģina izlīdzēties ar ķepu nospiedumu pētīšanu – tie lāčiem mēdz atšķirties.

Salīdzinot ar lāču skaitu ziemeļu kaimiņos Igaunijā, Latvijā tas ir ļoti mazs, jo Igaunijā lāču ir krietni vairāk. Tikmēr Lietuvā lāča parādīšanās parasti izsauc lielu ažiotāžu. Turklāt, ja Igaunijā iedzīvotāji jau ir pieraduši pie lāčiem, Latvijā joprojām katrs jauns gadījums izsauc lielu rezonansi. Tomēr pētnieks uzskata, ka pamazām vajadzētu sagatavot Latvijas iedzīvotājus lāču klātesamībai, jo pagaidām cilvēki teorētiski neiebilst pret lāčiem Latvijā, bet praktiski baidās no tiem.

Iepirkuma konkurss par tiesībām veikt zīdītājdzīvnieku, tostarp lāču, monitoringu notika pagājušajā gadā. “Silava” ieguva tiesības veikt ūdru un lāču monitoringu.

Lāča darbības pēdu uzskaite ir jāveic piecās “Natura 2000” teritorijās – dabas liegumos “Lielais Pelēčāres purvs”, “Ziemeļu purvi”, “Stompaku purvi”, dabas parkā “Vecumu meži” un Teiču dabas rezervātā. Monitoringu paredzēts veikt arī 2016.gadā, ziņojumos iekļaujot monitoringā ievāktos datus, to interpretāciju, kā arī ieteikumus turpmākajai sugas aizsardzībai.

LETA