Mūspuses ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji vērtē, ka atļauju noteiktajā kārtībā apkalpot klientus telpās neizmantos. Vasarā cilvēki labprāt ietur maltīti āra terasēs, turklāt nodrošināt atbilstošo kovida sertifikātu pārbaudi būtu sarežģīti.

Mazinoties “Covid-19” izplatībai valstī, no 15. jūnija, vakardienas, kafejnīcas, restorāni un citi ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji klientus, kas var uzrādīt apliecinājumu, ka vakcinējušies, vai derīgu “Covid-19” testu, kas ir negatīvs, drīkst apkalpot arī telpās.
“Druva” otrdienas rītā devās aptaujāt vietējos ēdināšanas uzņēmumus, lai noskaidrotu, vai tiek plānots uzņemt apmeklētājus iekštelpās un ar kādiem šķēršļiem nākas saskarties, ja šāds lēmums pieņemts.

Cēsīs, Rīgas ielā, mājīgajā kafejnīcā “Vinetas un Allas Kārumlāde” apmeklētājus apkalpo pie trim galdiņiem, kas izvietoti pie ēkas. Viena no kafejnīcas saimniecēm Alla Oldermane “Druvai” pastāstīja, ka uzņēmumā īsti neizprot, kā var strādāt un uzņemt apmeklētājus iekštelpās, ja neviens nav atcēlis iepriekšējos epidemioloģiskos noteikumus. “Prasība ir, ka jāierobežo apmeklētāju skaits atbilstoši telpas platībai, tātad mūsu kafejnīcā drīkstēja atrasties divi cilvēki, kas pasūta ēdienu, lai to apēstu vai nu pie āra galdiņiem, vai ņemtu līdzi. Šajā prasībā nekas nav mainījies. Ja sēdinātu ēdāju pie galdiem telpā, kā tas sader ar iepriekšējiem nosacījumiem? Otr­kārt, mēs laikam neesam gatavi apkalpošanas prasībām telpā, jo pārdevējam katram klientam būtu jālūdz uzrādīt sertifikātu vai apliecinājumu, kas turklāt jāpārbauda. Tas ir apgrūtinoši. Viens ir finanses, kas būtu papildus jāiegulda, lai nodrošinātu prasības, bet otrs – uzklausīt katra cilvēka emocionālo attieksmi, jo katram ir savs arguments, savs skatījums.”

A. Oldermane arī vērtē, ka katru reizi, kad maina epidemioloģiskos ierobežojumus ēdinātājiem, uzņēmējiem rodas daudz papildu jautājumu. “Prasības, šķiet, parasti nav līdz galam izstrādātas. Drīkst ienākt, drīkst sēdēt, ievērojot divu metru distanci, bet neviens nav atcēlis to iepriekšējo atļauto apmeklētāju skaitu. Būtībā ir liela neskaidrība,” sajūtās dalās Alla.

Cēsu kafejnīcai “Province” pagalmā ir liela āra terase, “Pro­vinces” pārstāve Iveta Kārkle saka, ka tādēļ jautājums par klientu apkalpošanu telpās nav aktuāls. “Mums ir terase, ar to mēs strādājam! Vasarā cilvēki nelabprāt bauda maltīti iekštelpās, gandrīz visi izvēlas vietu ārā, terasē.” Jautāta, kad tomēr varētu domāt par klientu apkalpošanu zālē, I. Kārkle atbild: “Kad pienāks rudens, tad domāsim!”

Veselavas pagastā esošā bistro “Bērzkrogs” valdes locekle Inita Ķirse, atbildot par iespēju sniegt pakalpojumu telpās, atzīst, ka to platība neļauj pilnvērtīgi uzņemt apmeklētājus, jo tās būtu vien astoņas personas. “Teritorija un terase ir liela, tajā varam izvietot daudz galdu, ievērojot valstī noteiktos drošības pasākumus.” I.Ķirse uzskata, ka atļauja apmeklētājus apkalpot arī telpās vairāk skar restorānu biznesu.

I.Ķirse arī vērtē, ka ēdināšanas uzņēmumiem būtu diezgan sarežģīti pārbaudīt apmeklētāju sertifikātus, viņa apšauba, vai kāds mazpilsētas un lauku uzņēmējs to ir gatavs darīt: “Te ir runa par pieejamajiem resursiem un cilvēkiem. Tālāk jau redzēsim!”
“Villa Santa” no 15. jūnija atver durvis, lai uzņemtu gan viesnīcas, gan restorāna viesus, ievērojot drošu pakalpojuma sniegšanu pēc valstī izstrādātajiem noteikumiem. Par to liecina informācija uzņēmuma interneta vietnē. Ja apmeklētājs vēlas pakalpojumu saņemt telpās, jāuzrāda derīgs “Covid -19” vakcinācijas sertifikāts vai negatīvs tests, kas nav vecāks par 48 stundām, savukārt personām, kas vēlas maltīti baudīt terasē, paliek spēkā iepriekšējie noteikumi, nav jāuzrāda neviens apliecinājums, bet jāievēro distancēšanās un citi nosa­cījumi.