Ziņas

Sabiedrība

Apiņi palīdz atrast īsto garšu

Novadniekiem garšo. SIA “Eridana” saimnieki Kristīne un Rubēns Baio Raunas novada svētkos Raunā ikvienam piedāvāja nogaršot Drustos brūvēto alu.Foto: Sarmīte Feldmane

Tuvojas Jāņi, latviskie svētki, kas nav iedomājami bez laba alus. Šis ir laiks, kad līgotāji cenšas iegādāties kādu īpašāku alu un arvien biežāk meklē miestiņu, ko ražo mazās alus darītavas. Latvijā šāds statuss ir vairāk nekā 30 komersantiem, un statistika liecina, ka no kopējā Latvijā 2014.gadā saražotā alus apjoma mazajās alus darītavās saražoti 23 procenti un šis apjoms no gada uz gadu pieaug. Alu ražo arī vēsturiskajā Cēsu rajonā, un viena no jaunākajām alus darītavām ir Drustos.

Tā droši vien nav nejaušība, ka, drustēnietes Kristīnes aicināts, spānis Rubēns Baio atbrauca uz Drustiem. Viņam te ne tikai iepatikās, bet arī abi kopā nolēma izveidot radošu alus darītavu.

Vecāku mājas saimniecības ēka tika pārbūvēta atbilstoši prasībām, iegādāts alus brūvēšanai nepieciešamais, un ražošana varēja sākties.
“Protams, jāiegulda, lai varētu iegādātos visu ražošanai nepieciešamo. Vajadzīga arī uzņēmība. Nebija sarežģīti, bet pagāja krietns laiks, kamēr nokārtojām visus dokumentus,” stāsta Kristīne un uzsver, ka Rubēnam patīk eksperimentēt, viņš ir atvērts jaunām idejām, nebaidās riskēt, arī tāpēc daudz kas izdodas.

SIA “Eridana” ir abu uzņēmums. Rubēnam dzimtajā Barselonā ir daudzi vīna darītāji un citu alkoholisko dzērienu ražotāji. Viņš šajā jomā nav iesācējs . “Latvijā niša ir brīva. Mazās darītavas ražo īpašu alu. Īsts alus ir rūgts, nevis ūdeņains. Jāsāk atgriezties pie īstām garšām. Mūsu alus ir rūgtināts, tam ir izteiktāk jūtami apiņi,” stāsta Rubēns un priecājas, ka Drustos savulaik labi auguši apiņi. Gan jau būs arī pašiem savi, nebūs jāved no citām zemēm, kas savukārt noder garšu dažādībai.

Radošajā alus darītavā izmēģināts 21 alus šķirnes brūvējums. Drīzumā būs jau 24. Ne visas šķirnes ir pārdošanā, jo nepārtraukti tiek eksperimentēts, ne katra nonākusi līdz pircējiem. Vienā brūvējumā var saražot tūkstoš litru, pagaidām tiek vārīts uz pusi mazāk.
SIA “Eridana” alus nopērkams daudzviet Latvijā. Kristīne atzīst, ka ielauzties tirgū nav grūti, vajadzīga tikai uzņēmība. “Tā kā neražojam daudz, lielākoties braucam uz tirdziņiem. Taču cītīgi rēķinām, kur vērts doties, lai nebūtu zaudējumu,” stāsta Kritīne un uzsver, ka tirdziņos ir iespēja uzreiz dzirdēt atsauksmes, uzzināt, kurš alus labāk garšo, kādas garšas nianses vajadzētu uzlabot. 5.starptautiskajā alus festivālā Rīgā drustēnieši varēja priecāties par garo rindu, jo daudzi gribēja nogaršot viņu darīto alu.

“Latvijā ir interesantas mazās alus darītavas. Tepat novadā ir “Malduguns”, ir arī “Valmiermuižas alus”. Katram sava niša, jo būsim atšķirīgāki, jo katrs būs ieguvējs. Vajag eksperimentēt,” domās dalās Rubēns. Paplašināt ražošanu patlaban drustēnieši nedomā. “Tas ir mūsu nelielais bizness. To esam tikai uzsākuši,” saka Kristīne. Viņa ikdienā ir aizņemta pamatdarbā.

“Eridanas” saimnieki arī daudz domā, lai viņu alus pudeles starp citām izskatītos atšķirīgi. Alus darītavas simbols ir baltais stārķis. Katrai alus šķirnei ir īpašs etiķešu dizains. Arī dzēriena nosaukumi piesaista uzmanību – “Zelta stārķis”, “Zeltezis”, “Dūmiņš”, “Brūūūnais”, “Ezītis Chipa”, “Menezis”, kā arī “Wipa mandarina”, “Wipa mango”, “Wipa melon” un citi. “Regulāri zvana kolekcionāri, viņi vēlas savās kolekcijās iegādāties korķus, etiķetes. Arī tas ir novērtējums,” bilst Kristīne.

Kāpēc firmas nosaukums ir Eridana? Rubēns atgādina, ka tā kādreiz saukta vairs neeksistējoša upe, kas pirms daudziem miljoniem gadu tecēja līdzenumā, kur tagad atrodas Baltijas jūra. Tā ir bijusi lielākā zināmā upe Eiropā. Vārds tai dots pēc sengrieķu mitoloģiskās Eridanas upes. q