Augsto pagodinājumu lauku tūrisma uzņēmējiem – kultūras zīmi “Latviskais mantojums” – šogad saņēmuši arī trīs vēsturiskā Cēsu rajona uzņēmēji. Amatas novada Āraišu vējdzirnavu saimniekiem tā piešķirta par latviskās arhitektūras vērtību saglabāšanu ainavā un latvisko ēdienu- maizes – daudzināšanu. Tāpat kultūras zīmi saņēma Jaunpiebalgas novada bioloģiskā saimniecība “Lielkrūzes” par Piebalgas ainavas un kultūrvides uzturēšanu, bet Līgatnes tāšu pinēji Vizma un Pēteris Zvirbuļi par latviskas amata prasmes atjaunošanu un uzturēšanu – tāšu pīšanu.

Līgatnes novada “Iknešos” Vizma un Pēteris Zvirbuļi čakli darbojas kā vienīgie bērza tāšu pinēji Latvijā. Viņi piedāvā iepazīt darbnīcu, apskatīt no tāsīm darinātus priekšmetus un neskopojas ar dalīšanos pieredzē. Abus saimniekus var godāt par tautas daiļamata meistariem. “Iknešos” var klausīties stāstījumos un iemēģināt roku tāšu pīšanā. Par izvirzīšanu šādai “Latviskā mantojuma” zīmes saņemšanai Zvirbuļu pāris jūtas pārsteigts un aizkustināts: “Mēs joprojām nezinām, kuram jāpateicas par izvirzīšanu tik augstam apbalvojumam. Mums tas bija pilnīgi negaidīti. Pārsteigums un priekpilns pārdzīvojums, kas vēl joprojām nav pārgājis. Tāšu darinājumi ir mūsu dzīvesveids, un nekad neesam izvirzījuši par mērķi saņemt goda rakstu vai kādu citu zīmi. Savā būtībā esam vienkārši cilvēki, kas ikdienā strādā un kārtīgi dara to, ko uzņēmušies. Daudzu gadu gaitā esam pilnveidojuši savas prasmes, nu sagatavojam nākamās paaudzes, lai tās pārņemtu latviskās amatu prasmes.”

Savukārt Amatas novadā vējainā pakalnā stalti slejas Āraišu vējdzirnavas. Tās atrodas apkaimes augstākajā vietā ar gleznainu skatu visapkārt. Vējenes ir vienas no retajām holandiešu tipa dzirnavām Latvijā, kas atrodas darba kārtībā. Reiz dzirnavas gājušas rūkdamas, tajās mala miltus rupjmaizei, lopbarībai un gatavoja putraimus. Katru gadu jūlija beigās Āraišu dzirnavās svin Jēkabus – jaunrudzu maizes dienu. “Mēs vējdzirnavās dzīvojam jau sestajā paaudzē un jūtamies ļoti lepni, ka dzīvojam tik skaistā un unikālā vietā, bet tas uzliek arī daudz pienākumu. Mūsu dzimtas uzdevums ir glabāt šo īpašumu un saglabāt tā kultūrvēsturisko vērtību. Prieks par to, ka mūs novērtēja, un ceram, ka šī balva mums nākotnē pavērs plašākas iespējas, rakstot dažādus projektus. Šāds apbalvojums ir kā iedrošinājums turpināt iesākto,” saka Āraišu vējdzirnavu saimniece Vineta Cipe.

Tikmēr kā izcili ainaviska saimniecība ar augstas dabas vērtības zemkopības sistēmu un aldara prasmju pārmantošanu ar vasaras saulgriežu svinēšanu novērtēta Jaunpiebalgas novada bioloģiskā saimniecība “Lielkrūzes”. Valentīna un Guntars Dolmaņi ir priecīgi par Dieva dāvāto ainavisko apkārtni, sakot, ka nu ir sasnieguši brieduma pakāpi. ”Mēs apzināmies, kur esam stipri, apzināmies, kur esam vāji, un apzināmies, kur mēs neko nevaram mainīt. Noteikti esam īsti Piebalgas patrioti. Mēs dzīvojam un strādājām tāpēc, ka to aicina godaprāts. Dzīšanās pakaļ apbalvojumiem, goda rakstiem un slavai nav bijis mūsu mērķis. Nav pat svarīgi, cik cilvēku paveikto ievēro, mēs zinām, kas esam. Latvietim vienmēr darba tikums ir bijis pirmajā vietā, un darbs arī mums sagādā prieku. Viss, ko mēs darām, notiek lielā plūdumā. Esam vienkārši un ar savu vienkāršību piesaistām cilvēkus,” saka Valentīna Dolmane.

Kultūras zīmi „Latviskais mantojums” šogad pasniedz ceturto gadu pēc kārtas. To saņēma 14 lauku tūrisma uzņēmēji kā pateicību par līdz šim paveikto kultūras mantojuma daudzināšanā. Apbalvojums veidots pēc Latvijas Lauku tūrisma asociācijas (LLTA) “Lauku ceļotājs” iniciatīvas un tiek piešķirts tiem lauku tūrisma uzņēmējiem, kuri saglabā un daudzina latvisko kultūras un sadzīves mantojumu, rādot to apmeklētājiem un nododot tālāk nākamajām paaudzēm. Zīmes pretendentus izvērtē īpaša komisija, kurā ir Latvijā pazīstami dažādu kultūras mantojuma jomu eksperti. Šobrīd jau 54 lauku tūrisma saimniecībās ikviens interesents var iepazīt latvisko gan ēdienā, gan arhitektūrā, gan svētku svinēšanā, gan tradicionālo amatu prasmju uzturēšanā.