Ziņas

Sabiedrība

Amatu māja Drabešu muižā svin desmit gadus

Kopā skan! Drabešu Amatu mājas koklētāju pulciņš: vadītāja Dina Liepa, Undīne Trinska – Roze, Baiba Roze, Nora Ķibilda-Kinna un Inese Roze. Foto: Sarmīte Feldmane

Drabešu Amatu māja, kas pazīstama visā Latvijā un ieinteresē amatniekus arī no citām zemēm, nosvinēja desmit darbības gadus.

“Šie gadi bijuši interesanti – no eiforijas pēc atvēršanas, šaubām un    darbības virziena meklējumiem līdz tam, kas esam tagad,” saka Amatu mājas vadītāja Inese Roze. Viņa atceras, kā iepazinusi citu Amatu māju darbību un sapratusi, ka jāmeklē pašiem savs ceļš.

“Tagad saprotam, ko varam, ko ne. Aizvien nāk kas jauns, bet, ja ir aušana, kokamatniecība, keramika, vajag taču mācīties arī, kā gatavot ādas apavus, adīt. Ir tik daudz amatu, un katrā ir kādi sīkumi, ko vērts apgūt,” teic I.Ro­ze.

Drabešu Amatu māja darbību sāka vienā telpā Drabešu muižas kungu mājā, tagad ēkā tai ir ne tikai vairākas telpas, bet arī divas plašas kaimiņos – pamatskolas skolas ēkā. Uz dažādu amatu meistarklasēm te brauc ne tikai no tuvējiem pagastiem un pilsētām, arī tālumnieki.

“Vērojot Amatu mājas darbību vairākus gadus, jāteic,    no maza rožu ziediņa tā izaugusi par kārtīgu rožu krūmu, kura zaros spējusi sasēdināt arī citus interesentus. Te daži cilvēki satur kopā cits citu un piesaista vēl, mācot    amatniecību, muzicēšanu, latviskās tradīcijas, un neliedz padomu citiem, brauc, stāsta, māca,” saka Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena un piebilst, ka Drabešu Amatu māja izveidota vietā, kur tuvumā nav tautas lietišķās mākslas kolektīva, kas varētu kļūt par pamatu. Tas bija jāveido pašiem, jāpārliecina paš­valdība, arī tie, kurus interesē amatniecība, tautas tradīcijas, ka te ir vieta, kur iegūt zināšanas un prasmes.

“Drabešu Amatu māja ir interesanta ar savu stāstu, tēlu, ambīcijām, kopjot un saglabājot tautas tradīcijas, allaž atklāj un nodod tālāk ko aizmirstu. Amatu māja ir nozīmīgs kultūras centrs Drabešiem un apkārtnei,” saka Cēsu novada Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte.

Amatu mājas darbība nav iedomājama bez pašvaldības atbalsta, finansējums tiek piesaistīts arī dažādos projektos. “Projekti dod iespējas un Drabešu Amatu māja tos mērķtiecīgi izmanto. Taču katrā projektā redzams, ko vēlas sasniegt,” stāsta L.Rubena. Vispirms tiek veikta izpēte, kā, piemēram, vāktas tautasdziesmas Amatas pusē, tad folkloras kopa “Ore” tās apgūst un izdod disku. Tikko noslēdzās projekts, kurā tika pētīti arheoloģiskajos izrakumos iegūtie atradumi Liepiņu kapulaukā, kas atrodas otrpus Āraišu ezeram. Izpētīti audumi, rotas, ādas izstrādājumi. Tālāk iecerēts veidot tērpu rekonstrukcijas.

Uz Drabešiem labprāt brauc meistari un muzikanti no kaimiņzemēm, māca amatu prasmi, dalās pieredzē. “Ar kaimiņiem esam tik līdzīgi un reizē atšķirīgi. Iepazīstot viņu tradicionālo kultūru un tradīcijas, labāk izprotam savas, varam salīdzināt, pētīt, kāpēc mēs darām tā, bet, piemēram, lietuvieši citādi,” saka I.Roze un piebilst, ka iesaistīšanās starptautiskos projektos, citu tautu iepazīstināšana ar latviešu kultūras    mantojumu vienmēr dod lepnumu par to bagātību, kas mums ir, un nezūd vēlēšanās uzzināt, dziļāk izpētīt.

Pēdējos gados Amatu mājai izveidojusies sadarbība ar Amatas pamatskolu, skolēni tiek iesaistīti novada tradīciju izpētē, iepazīstināti ar senajiem amatiem. “Lai ieinteresētu skolēnus, veiksmīgi tiek salikts kopā tradicionālais ar mūsdienīgo. Bērni darbojas ar mālu, veido, pēc tam top animācijas filma. Tā jaunā paaudze iepazīst keramiku, vēl arī filmas veidošanu, ” stāsta L.Rubena.

Ceļu uz Drabešu Amatu māju mēro dažādas paaudzes, lai meistarklasēs iemācītos ko jaunu. Te meistari parāda, kā darīt un, kas vēl svarīgāk, – katrs var gūt pārliecību, ka viņš var. Pirms gadiem Inese Roze teica: “Ja gribi tikt pie tautastērpa, tad tiec, sēdies stellēs un aud. Gribi spēlēt kokli – izgatavo un spēlē!” Ne viens vien paklausījis šim padomam un atradis sirdij tuvu nodarbošanos.