Braucienam pa Amatas upi pavasarī laikam jābūt katra, kurš sevi grib saukt par laivotāju, dosjē. Jo vairāk braucienu, jo labāk, jo katrs pavasaris upē ir citāds, mainās ūdens līmenis, uzrodas un pazūd šķēršļi, galvenokārt upē iekritušie koki. Tas viss padara šo piedzīvojumu īpašu. Kā atzīst pieredzes bagātākie Amatas laivotāji, augot ūdens līmenim, palielinās arī braucēja adrenalīna līmenis.

Amatas upe tā īsti der laivu braucienam, kad ūdens līmenis sasniedz vismaz 1,20 m atzīmi, nosacīti minimālais ir 1,05 m, bet laivot var arī, ja līmenis zemāks. Arī aizvadītajā nedēļā, jo īpaši nedēļas nogalē, netrūka to, kuri vēlējās izjust Amatu pavasarī, kaut arī ūdens līmenis bija vien ap 90 cm.

“Druva” pie upes satika draugu kompāniju: Dāvi, Andu, Santu, Līvu un citus, kuri ieradušies no dažādām vietām. Viņi smaidot atzina, ka laivojot ievērošot epidemioloģiskās prasības – katrā laivā tikai viena mājsaimniecība.

Līva stāsta, ka, izbraucot no Rīgas, nav bijusi īsta pārliecība, vai izdosies iecerētais: “Atbrau­cām paskatīties, kāds ūdens, sapratām, ka nobraukt var! Jā, nedēļas vidū varbūt ūdens bija lielāks, bet problēma tā, ka nedēļas vidū jau nav iespēju braukt uz upi. Tādēļ izmantosim šo!”

Dažiem šī bija pirmā tikšanās ar Amatu, cits upi jau iepazinis iepriekšējos gados, bet visi norāda uz Mārtiņu, kurš esot ar lielāko pieredzi. Viņš stāsta, ka pa Amatu laivo kopš 1993.gada, kad piedalījies sacensībās “Amata”. Mārtiņš gan atzina, ka šis neesot nopietns ūdens līmenis, bet tiem, kuri brauc pirmo reizi, un jaunajai paaudzei tieši laikā, lai saprot, kas ir upe pavasarī: “Lai bērniem uzreiz nerodas pretestība, lai grib atbraukt arī pēc gada. Iesācējiem nebūtu labi sākt uzreiz ar līmeni, kas pārsniedz pusotru metru. Pašam te gājis visādi, divmetrīgā līmenī nācies peldēt. Lielākais kaifs, kad ir liels ūdens, kad nevari zināt, kas aiz līkuma. Sākums jau mierīgs, interesantākais ir Lustūzis, no Zvārtes ieža uz leju, tur vismaz kaut kas notiek!”

Draugiem laivošana sakrita ar pavasara atnākšanu, bet, kā nosmej Dāvis no Zosēniem, pie viņiem no rīta bijuši -16 grādi, kas nekādi neraisot pavasarīgu sajūtu. Arī dienas laikā temperatūra turējās zem nulles, tomēr draugi atzina, ka piedzīvojumam esot gatavi.

“Nezinām, kas sagaida ceļā, bet zinām, kas būs finišā – uz ugunskura vārīta zupa. Paši vārīsim, un pieredze liecina, ka pēc šāda piedzīvojuma tā garšo jo īpaši labi,” saka Anda.
Pārskatot feisbuka lentu, pamanāms cēsnieka Ulda Lencberga ieraksts pie attēla, kurā viņš redzams Amatas krastā kopā ar cēsnieku Ansi Rozenbergu. Sa­zvanīts U. Lencbergs stāsta, ka Amatā braucot kopš 1971.gada, tikai daži pavasari palikuši bez šī brauciena. Viņš norāda, ka ūdenslīmenis bijis nedaudz par zemu (1,15-1,17m), bet Amata pievarēta: “Šis ir brīnišķīgs pavasara piedzīvojums! Esmu braucis pie 1,6 metriem, un tad Lustūzī un vēl dažā vietā tiešām ir bīstami, vajadzīgas pamatīgas iemaņas. Vis­labāk, ja ir 1,25 – 1,3 metri, bet šī gada līmenis ir tāds, kurā var nobraukt, neplēšot laivu.”

U.Lencbergs arī norāda, ka Amata nav upe, kur laivošanas pieredzi vajadzētu sākt gūt iesācējiem. Taču Roberts Treijs no Siguldas atklāj, ka šogad bijis viņa pirmais brauciens ar laivu pa upi un uzreiz pa Amatu. Braukuši iepriekšējās nedēļas nogalē, kad Latvijā valdīja pamatīga ziema, tomēr tas nav mazinājis gandarījumu par paveikto. Viņš stāsta, ka otrs braucējs bijis ar pieredzi: “Pa ceļam viņš gan man sastāstīja par Amatas braucieniem tādus piedzīvojumus, ka bija bail pat laivā kāpt. Taču braucām, un bija forši! Protams, bija jābūt uzmanīgiem, uzmanīgi klausīju kolēģa norādījumus, un brauciens ritēja ļoti sekmīgi. Mums trāpījās īsta ziemas diena, dažviet upē vēl bija ledus sanesumi, vietām nācās laivu nest tiem apkārt pa krastu. Pēc pirmā brauciena biju laimīgs un gribētu atkārtot!”

Lai arī ziema bija samērā sniegota, šķiet, uz augstu ūdens līmeni šajā pavasarī Amatā cerēt nevar. Taču ikgadējās sacensības “Amata” tiek plānotas, un, kā vēsta Latvijas Ūdens tūrisma federācijas informācija, ūdens tūrisma trase “Amata- 57” būs atvērta Amatas upē 10. un 11. aprīlī, posmā no Melturu dzelzceļa tilta līdz Zvārtes iezim vai līdz Kārļu- Līgatnes tiltam. Nosau­kums “Amata-57” tāpēc, ka šogad aprit 57 gadi, kopš 1964. gadā Amatas upē norisinājās pirmās ūdens slaloma sacensības, pulcējot aptuveni 50 braucēju. Sacensības “Amata” kulmināciju piedzīvoja 1969. gadā, kad piedalījās ap 1500 braucēju un ap 20 000 skatītāju. Pēc tam sacensības tika aizliegtas.

Šajā gadā, ja vien ūdens līmenis atļaus, pirmajā dienā plānotas sacensības slalomā posmā no dzelz­ceļa tilta līdz Billes HES; sprints no Melturu tilta līdz Kārļu HES; garā distance no Kārļu tilta līdz Zvārtes iezim, kā arī vidējā distance ar slalomu no Kājnieku tilta pie Zvārtes ieža līdz Kārļu-Līgatnes tiltam. Savukārt otrajā dienā – nobrauciens.