Ziņas

Sabiedrība

Amatas pašvaldība plāno pagarināt pazeminātās dzeramā ūdens nekaitīguma vai kvalitātes prasības

Amatas novada pašvaldība plāno lūgt Veselības inspekciju pagarināt noteiktās pazeminātās dzeramā ūdens nekaitīguma vai kvalitātes prasības, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.

Amatas novada pašvaldība no 2009.gada līdz 2015.gadam ir īstenojusi piecus ūdenssaimniecības attīstības projektus ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu – Nītaurē, Ģikšos, Līvos, Ieriķos un Skujenē, nomainot ūdensvadus un veicot ūdensapgādes sistēmu uzlabojumus.

Pašvaldība atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam regulāri veic ūdensapgādes sistēmu iekārtu profilaktisko dezinfekciju, artēzisko aku dezinfekciju un skalošanu, tomēr dzeramā ūdens kvalitātes rādītājus būtiski ietekmē teritorijas ģeogrāfija un paaugstināts dzelzs saturs ģeoloģiskajos slāņos, kuros ir veikti artēzisko aku urbumi.

Amatas novada pašvaldības teritorijā ūdensapgādes sistēmā piegādātajam dzeramajam ūdenim ir noteiktas īpašas normas saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 19.panta sestajā daļā minēto, ka paredz, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uz laiku var noteikt dzeramajam ūdenim, kas konkrētajā ģeogrāfiskajā teritorijā tiek piegādāts iedzīvotājiem pa ūdensapgādes sistēmām, īpašas normas, ja tas nerada draudus patērētāju veselībai un citādā veidā nav iespējams nodrošināt dzeramā ūdens piegādi.

Kā ziņots, Latvijā 144 teritorijās pa centralizētu ūdens apgādes sistēmu piegādātajam dzeramajam ūdenim noteiktas pazeminātas nekaitīguma vai kvalitātes prasības, liecina Veselības inspekcijas (VI) apkopotā informācija.

Dzeramā ūdens kvalitātes neatbilstības gadījumā VI ir tiesības piemērot pazeminātas ūdens kvalitātes prasības – īpašās normas -, ja tas nerada apdraudējumu patērētāju veselībai un attiecīgajā teritorijā citādā veidā nav iespējams nodrošināt dzeramā ūdens piegādi iedzīvotāju vajadzībām, kā arī tad, ja ūdens kvalitātes pasliktināšanos nav iespējams novērst 30 dienu laikā. Dzeramā ūdens īpašās normas tiek piešķirtas uz laiku līdz trīs gadiem.

Šobrīd deviņas šādas vietas ir Gulbenes novadā, astoņas – Alūksnes un Rēzeknes novadā, septiņas – Jelgavas un Kuldīgas, sešas – Dagdas, Priekules, Viļānu un Daugavpils novadā, piecas – Jūrmalā un Madonas novadā, četras – Amatas, Ogres, Ozolnieku un Līvānu novadā, trīs – Babītes, Balvu, Riebiņu, Viesītes un Dobeles novadā, divas – Tukuma, Skrundas, Auces, Krāslavas, Limbažu un Inčukalna novadā. Savukārt pa vienai šādai vietai ir Rīgā, Beverīnas, Brocēnu, Iecavas, Carnikavas, Apes, Kokneses, Jēkabpils, Krimuldas, Lubānas, Pļaviņu, Rojas, Ropažu, Rugāju, Rūjienas, Salacgrīvas, Saldus un Sējas, kā arī Smiltenes, Stopiņu, Varakļānu, Vecumnieku, Talsu un Zilupes novadā.

Vairumā gadījumu iemesls īpašā statusa piešķiršanai ir palielināts dzels daudzums ūdenī, atsevišķos gadījumos – arī palielināts amonija, sulfāta un mangāna saturs.

Būtiski, ka no minētajām 144 dzeramā ūdens vietām 54 īpašais statuss noteikts jau otro reizi, bet 41 – trešo reizi.