Ziņas

Sabiedrība

Amatas novadā atklāts Zaļais dzelzceļš

Atkal droši. Atjaunotas tilta margas, jo vecās bija no metāla un garnadži jau sen tās bija likvidējuši. Foto: Monika Sproģe

“Zaļā dzelzceļa” velo un kājāmgājēju celiņš 14 kilometru garumā uz dzelzceļa uzbēruma posmā no Melturiem līdz Rāmuļiem, kur savulaik bija sliedes un kursēja vilcieni, tagad aicina aktīvā dzīvesveida cienītājus.

Vidzemes Tūrisma asociācija, sadarbojoties ar 25 Vidzemes un Dienvidigaunijas pašvaldībām un organizācijām, īsteno “Interreg” Igaunijas/Latvijas pārrobežu programmas projektu “Zaļie dzelz­ceļi” jeb “Green Railway”. Tā mērķis – uzbērumu, pa kuru savulaik veda dzelzceļš, padarīt par pieejamu un ērtu aktīvajai atpūtai.

Vecās dzelzceļa līnijas posms, kas šķērso Amatas novadu un aizved līdz pat Gulbenei, saglabājies labā stāvoklī, tāpēc lieli sakārtošanas darbi, piemēram, būtiska seguma atjaunošana vai pat sliežu demontāža, nav bijuši nepieciešami. Novada pašvaldība par projekta līdzekļiem izveidojusi kilometru marķējuma atzīmes, atjaunojusi margas tiltam, kas ved pāri Amatas upei, un drīzumā izvietos informatīvos stendus.

Kopējās projekta izmaksas Amatas novada uzbēruma posma sakārtošanai ir 14 500 eiro, paš­valdības līdzfinansējums 2 800 eiro.

“Esam paveikuši labu darbu, lab­iekārtojuši dzelzceļu, izcirtuši krūmus, kas pa stāvajām nogāzēm dažviet nomāca ceļu, un novākuši kritalas. Priecājamies, ka tikām pie autentiskajiem gulšņiem, kurus izmantojām kilometru marķējumam. Ieriķos tika mainītas dzelz­ceļa sliedes, vēsturiskos sliežu ceļa gulšņus grasījās likvidēt, to uzzinājuši, gulšņiem atradām pielietojumu. Šie stabiņi ar kilometru marķējumu piedod vēsturisko kontekstu. Gan Āraišos, gan Mellturos uzliktas lielās informācijas zīmes, redzama visa Zaļo dzelzceļu karte un arī Amatas novada karte. Tūrists var uzzināt, kas Amatas novadā apskatāms, kur var nakšņot, paēst, izpētīt, kur divriteni salabot,” saka Amatas novada pašvaldības Tūrisma attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Eva Staltmane.

Sakārtotais uzbēruma posms tiešām vērtējams kā labs, tomēr vietām prasās pēc grants kravas. E. Staltmane saka, ka šis darbiņš vēl priekšā, bet par to, ka tāds nepieciešams, lielā mērā jāpateicas smagajiem kokvedējiem. “Lai kā mēs vēlētos, ka pa Zaļo dzelzceļu pārvietojas tikai kājām vai ar riteni, zirgiem, suņiem, nevaram būt tik kategoriski un aizliegt pa to braukt automašīnām, jo gājēju celiņš vēl arvien dažos posmos tiek izmantots kā ceļš, kas ved pie privātmājām, tāpat nav citu ceļu, pa kuriem izvest baļķus, ja īpašnieks izdomājis izcirst mežu. Ta­ču gribu uzsvērt, ka mašīnas pa šo ceļu brauc reti un noteikti ne ātri, tās nav apdraudējums tūristiem. Apjaušam, ka vēl priekšā darbs ar sabiedrību. Cilvēki jāizglīto, jārunā par kopējo sabiedrības labumu. Jā, ja nepieciešams izvest baļķus, to var saprast, bet jābūt tikpat atbildīgam un ceļš aiz sevis jāsakopj. Esam domājuši par ierobežojošo zīmju izvietošanu, tomēr vispirms jāaicina iedzīvotāji būt saprotošiem, cienīt vienam otru.”

Projektu īstenojot, tiek ņemtas vērā Eiropas Zaļo ceļu asociācijas vadlīnijas. Tās arī paredz, ka pa šiem ceļiem var pārvietoties cilvēki ratiņkrēslos, bet, kā bilst pašvaldības pārstāve, līdz šādam līmenim vēl jānonāk. “Pašlaik Latvijas Zaļo ceļu asociācija, kas strādā ciešā sazobē ar Eiropas asociāciju, var mācīties no vecākajām Eiropas Savienības valstīm. Viņu pieredze ļauj ielūkoties, ko šādi projekti spēj piedāvāt sabiedrībai un kā šādus tūrisma objektus iespējams pilnveidot, taču jāņem vērā, ka viņi ar šādiem projektiem strādā gadus divdesmit. Uz viņu fona esam iesācēji. Tas ir pats, pats sākums,” pārdomās dalās E. Staltmane.

Protams, rodas jautājums, kas būs tālāk, kad projekts būs beidzies, nauda izlietota. Sabiedrisko attiecību speciāliste saka, ka nekas jau neapstāsies, ka Amatas novada pašvaldība kļuvusi Latvijas “Zaļo ceļu” asociācijas biedru, asociācijas mērķis ir šīs infrastruktūras attīstība. Esot būtiski, lai visi darbojas kopā un Latvijā veidojas velo celiņu tīklojums daudzu kilometru garumā, jo tūrists, izvēloties maršrutu, neizvēlas pašvaldību teritorijas, bet gan loģiskus infrastruktūras koridorus. Tāpat E.Staltmane uzsver, ka Amatas novada pašvaldībā strādā zinoši speciālisti, kas lūko pēc nākamiem projektiem, lai piesaistītu papildu finansējumu un turpinātu attīstīt iesākot: “Pašvaldības ir ieinteresētas rīkoties, jo šāds objekts ir izteikti vērsts uz nākotni. Pirmkārt, no Zaļā dzelzceļa iegūst mūsu Amatas novada iedzīvotāji, jo vieta ir patīkama, droša ģimenēm, aktīvai atpūtai, otrkārt arī mūsu viesiem šis ir interesants apskates objekts. No citu valstu pieredzes redzam, ka tur, kur šī infrastruktūra – zaļais dzelzceļš – ir sakārtota, attīstās arī mazā uzņēmējdarbība. Kā vistiešāko piemēru varu minēt atpūtas vietu “Amatas laivas”, kuri pateicoties šim projektam ir iegādājušies velosipēdus, viņiem ir pirtiņa, piedāvā laivu nomu, tagad paplašinās, iekārtojot kempingu.” To, ka cilvēkiem par zaļā dzelzceļa iedāvājumu ir interese, liecina velo un kājāmgājēju celiņa atklāšana 28. oktobrī. Uz notikumam veltīto velobraucienu un nūjošanas pārgājienu ieradās ap 130 dažāda vecuma sportot gribētāju.

Projekts “Green Railways” paredz bijušo dzelzceļa līniju infrastruktūras sakārtošanu Vidzemē un Dienvidigaunijā, kopumā izveidojot aptuveni 750 km garu kopīgu velo/kājāmgājēju maršrutu, kura lielākā daļa ved pa bijušajām dzelzceļa līnijām..

Līdzīgi projekti jau īstenoti vairākās Eiropas Savienības valstīs, kur bijušie dzelzceļi tiek veiksmīgi piemēroti tūrismam dodot iespēju vietējiem iedzīvotājiem radīt un attīstīt īpaši interesantu, vēsturisku un kultūras bagātu tūrisma piedāvājumu, kas būtu izmantojams visu gadu, piemēram, dažādiem velo un pārgājienu maršrutiem, nūjošanai, zirgu izjādēm vai slēpošanai un izbraucieniem suņu pajūgos ziemas sezonā.