Vērtējot aizvadītā gada datus par bērniem, kuri izņemti no ģimenēm, jāteic, ka tie neliecina par kādu tendenci. Arī vēsturiskā Cēsu rajona novadu bāriņtiesu vadītāji bilst, ka tas bieži vien ir neprognozējami. Turklāt dati liecina, ka vienā no astoņiem novadiem 2015. gadā nav bijis neviens šāds gadījums, bet citā reģistrēti pat desmit un vairāk bērnu, kurus viņu drošības dēļ nācies izņemt no ģimenes.

Amatas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Zita Ščeglova stāsta, ka novadā 2015. gadā no ģimenēm izņemti 11 bērni, kas ir vairāk nekā iepriekšējos gados. Tiesa gan, lielais skaits saistīts ar to, ka trīs gadījumos bērni izņemti no daudzbērnu ģimenēm. Z. Ščeglova bilst, ka viens no galvenajiem iemesliem bērnu izņemšanai no ģimenes – vecāku alkohola lietošana. Turklāt tā ir aktuāla problēma daudzviet laukos.

Cēsu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Velga Ķeviņa, vērtējot datus, bilst, ka 2014.gadā aizgādības tiesības ir pārtrauktas 13 vecākiem uz septiņpadsmit bērniem. Savukārt 2015. gadā aizgādības tiesības pārtrauktas deviņiem vecākiem uz deviņiem bērniem. “Labā ziņa ir tā, ka no ģimenes izņemtie bērni nav ievietoti bērnu ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs, bet šiem bērniem ir vai nu nodibināta aizbildnība, kas nozīmē, ka rūpes par bērniem ir uzņēmušies bērnu tuvākie radinieki vai bērniem tuvi cilvēki, bet pārējos gadījumos bez vecāku gādības palikušos bērnus ir uzņēmušas audžuģimenes,” bilst Cēsu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja.

Pārgaujas novadā pērn no ģimenes izņemti četri bērniņi, taču vienā gadījumā tēvam ir atjaunotas tiesības un bērns ir atgriezts ģimenē. Pārgaujas bāriņtiesas priekšsēdētāja Renāte Kalniņa “Druvai” norāda, ka šī situācija ir neprognozējama. Lai gan ir ģimenes, kuras tiek pastiprināti turētas gan sociālā dienesta, gan bāriņtiesas redzeslokā, tomēr gadās dažādi, un ir situācijas, kurās jāspēj ātri izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumu.
“Diemžēl lielākā problēma ir alkohols, kas iet roku rokā ar vardarbību. Turklāt ne vienmēr runājam par fizisku vardarbību, tā var būt arī emocionāla. Ja ģimenē vecāki dzer, lamājas un kaujas, ir taču skaidrs, ka tas emocionāli nodara pāri bērnam. Protams, ir gadījumi, kad bērni tiek fiziski iespaidoti. Šīs situācijas ir dažādas,” bilst Renāte Kalniņa.

Raunas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Solvita Bauere bilst, ka neatkarīgi no tā, cik labi strādā sociālais dienests, diemžēl ir ģimenes, kuras nemitīgi jāuzrauga. Pērn Raunas novadā no ģimenēm izņemti septiņi bērni, taču piecos gadījumos bērni vēlāk atgriezās savā ģimenē. Vēl gadu iepriekš novadā no ģimenēm tika izņemti divi bērni.

“Jāteic, ka šajās situācijās vainojami sociāli nelabvēlīgi apstākļi ģimenē, alkohola pārmērīga lietošanā, kā arī vecākiem iedzimtas garīga rakstura slimības. Diemžēl šādi gadījumi ir, un tie ir vissmagākie. Ja vēl ar alkohola problēmu var strādāt, piesaistīt speciālistus, ar vecākiem runāt un viņus motivēt mainīties, tad šajos slimību gadījumos palīdzēt ir grūti. Ja bērna mātei nav nekādas izpratnes par bērna audzināšanu, tad skaidrs, ka bērnam šādā ģimenē atrasties ir bīstami,” saka Solvita Bauere.

Jaunpiebalgas novada bāriņtiesas vadītāja Rita Lekse bilst, ka pērn novadā bijis viens gadījums, kad bērns, pamatojoties uz vienpersonisku lēmumu, tika izņemts no ģimenes. Tiesa gan, jau pēc divām nedēļām bērns atgriezās savā ģimenē, un atkārtotas bažas par bērna drošību nav konstatētas.

“Nenoliedzami, novadā ir riska ģimenes, ar kurām tiek strādāts. Pie vainas bieži ir alkohols, vecāki dzer vairākas dienas, bērni paliek nepieskatīti. Roku rokā nereti ar alkoholu nāk arī kautiņi un citas lietas. Uz to mums ir jāreaģē,” norāda Rita Lekse.

Izvērtējot pagājušā gada datus, ir novadi, kuros teic, ka pērn nav bijuši šādi gadījumi, kad kāds bērniņš būtu bijis jāizņem no ģimenes. Tiesa gan, novadu pārstāvji uzsver, lai gan sociālais dienests strādā atbildīgi un riska ģimenes tiek uzmanītas, tomēr situācijas ir noprognozējamas un var gadīties visādi.

Vecpiebalgas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Irita Sirmā “Druvai” bilst, ka pagājušais gads bijis veiksmīgs un nav bijis neviena gadījuma, kad kāds bērniņš būtu bijis jāizņem no ģimenes. Arī Līgatnes novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Sandra Upmale norāda, ka pagājušais gads šajā jautājumā bijis pozitīvs.

Priekuļu novada Liepas un Priekuļu bāriņtiesas priekšsēdētājas norāda, ka novadā pagājušajā gadā nav bijis neviena gadījuma, kad bērns būtu ticis izņemts no ģimenes. Priekuļu novada Liepas bāriņtiesas priekšsēdētāja Linda Petroviča “Druvai” pastāsta, ka 2014. gadā bijuši pat vairāki šādi gadījumi, kad bērni viņu pašu drošības dēļ tikuši izņemti no ģimenes, taču pagājušajā gadā šādu situāciju nav bijis.

“Domāju, daudz cītīgāk novadā kopumā strādā bāriņtiesa un Sociālais dienests. Laikus konstatējam dažādas krīzes situācijas un ar ģimenēm strādājam. Tā kā nepāprotami varam teikt, ka šī tendence mūsu novadā samazinās,” bilst L. Petroviča.