Ziņas

Sabiedrība

Āliņģis Ninierī neaizsalst

Noderīgi. Cēsnieks Aleksejs Baranovskis šogad pirmo ziemu sācis ziemas peldēšanu un atzīstFoto: Māris Buholcs

Ziemas pelde cēsnieku vidū joprojām cieņā. To veicina pilsētas pievārtē esošais ezers. Cēsu ziemas peldētāji iecienījuši Ninieri, kur paši parūpējušies, lai pelde būtu ērtāka.

Uzbūvēta laipa, kāpnītes, lai viegli iekļūt ūdenī un izkļūt no tā. Krastā soliņš, pie tā zemē egļu zaru paklājiņš, lai nav jāstāv uz kailas zemes. Turpat blakus koks, ar ko izsist ledu, kad āliņģis aizsalis. Lielākā salā

āliņģis ir mazāks, tagad tas itin lielā platībā, var pat izmest mazu loku. Ziemas peldes cienītāju netrūkst, viens no viņiem Didzis Zaharovs

saka, ka āliņģis tā īsti pat neaizsalst. Grūtāk pašiem pirmajiem peldētājiem rīta pusē, jo naktī ledus paspēj pārklāt ūdeni, ja ir sals. Dažam patīk ziemas peldēs doties tieši agri no rīta, tā esot kārtīga spēka deva visai dienai. Āliņģi pat dēvē par laimes aku, kur smelties dzīvei nepieciešamo enerģiju.

Didzis Zaharovs ziemas peldes jau trešo gadu īsteno kopā ar sievu Daci. Jautāts, kas uz to pamudina, viņš saka, ka ziemas pelde dod adrenalīnu, palīdz organismu uzturēt formā, norūdīt to. Vērotājam no malas parasti rodas jautājums, vai viegli tikt ūdenī. D. Zaharovs saka, ka tā nav problēma: “Viss jau ir galvā. Protams, ja iesi pie āliņģa ar domu, ka būs auksti, ka nosalsi, tā arī notiks. Ja domās esi ūdenī, nav svarīgi, kāda āra temperatūra, ūdenī ieej ar tādām pašām sajūtām kā vasarā. Esot ūdenī, nedomā par aukstumu vai tā brīža sajūtu, bet par sajūtu, kas būs pēc tam, kad pelde būs beigusies. Tieši tas ir vislieliskākais brīdis, kad sajūti kā enerģija ieplūst ķermenī, kurš attīrījies. Tā pēcgarša ir visforšākais šajās ziemas peldēs.”

Pie āliņģa satikām cēsnieku Alekseju Baranovski, kurš pastāstīja, ka šī esot pirmā ziema ar peldēšanos. Viss sācies, pateicoties daktera Voldemāra Vaitovska piemēram, kurš ir regulārs peldētājs Ninierī cauru gadu.

“Vēlā rudenī bijām ar sievu atbraukuši pastaigāties gar ezeru, skatāmies – cilvēks ūdenī plunčājas. Esmu bijis glābējs – ūdenslīdējs, manī uzreiz ierunājās instinkti, varbūt vajag palīdzēt. Piegājām, redzu, nē, cilvēks vienkārši peldas. Sagaidījām, kamēr izpeld krastā, sākām runāties. Viņš pastāstīja, ka jau daudzus gadus regulāri peldas. Jautāju, kā tas ietekmē veselību, un uzzināju, ka pelde esot labākās zāles. Tiklīdz jūtot, ka tuvojas iesnas, uzreiz uz ezeru, un viss kā ar roku noņemts. Tas iedrošināja arī mani pamēģināt, jo ūdens man patīk. Sākumā bija grūti, bet vīrieša pašcieņa neļāva atkāpties, un tagad esmu apmierināts ar sevi. Jāatzīst, ka ziemā peldēt ir visforšāk. Iznāc laukā, iekāp vēlreiz un vēl trešo reizi, tad ir maksimālais ieguvums. Jūti, ka līdz kaulam paņem.”

Arī mediķi norādījuši, ka aukstās ūdens peldes kopumā uzlabo organisma funkciju, arī veselība uzlabojas. Taču tas nenozīmē, ka tūlīt var steigties un mesties āliņģī, tas jādara pakāpeniski, sākot peldes no rudens un pārejot uz ziemas peldēm.

Jānis Gabrāns