Ziņas

Sabiedrība

Aktualizēti civilās aizsardzības jautājumi

Latvijas pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksmē,kas piektdien notika Cēsīs, tika aktualizēti civilās aizsardzības jautājumi un pašvaldību lomu šajā sistēmā.

Cēsu novada pašvaldības izpilddirektors Kaspars Auziņš, uzrunājot vairāk nekā pussimts kolēģu, atzina, ka atrodamies lielu izaicinājumu laikā: “Ik dienu arvien vairāk darba kārtībā nonāk jautājumi, kas saistās ar Ukrainu un bēgļu uzņemšanu, ar iespējamiem apdraudējumiem. Šis ir laiks pārskatīt, pārrakstīt civilās aizsardzības plānus, lai būtu gatavi X stundai. Viena jautājumu daļa ir bēgļi, to izmitināšana, integrācija, bet ir ļoti daudz arī citu, piemēram, ko darīt ar muzeja krātuvēm? Vai ir skaidrs, ko darīt ar tām, ja ir reāli militāri draudi? Īstas atbildes nav. Tik daudz jautājumu, kurus vajadzētu pētīt padziļināti, lai, izejot no krīzes, apkopotu savu pieredzi un lai Latviju padarītu stiprāku un sagatavotāku līdzīgai situācijai, kādā šobrīd ir Ukraina.”

Visticamāk, pilnīgi gatavi tam nekad nevar būt, bet Ukrainas notikumi devuši pamatotu iemeslu par to vairāk runāt, meklēt labākos risinājumus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis iepazīstināja ar aktuālo situāciju, priekšlikumiem, tostarp brīvprātīgo iesaistīšanu aktivitātēs un civilajā aizsardzībā. Stāstot par paš­valdību civilās aizsardzības plāniem, viņš informēja, ka daudzas vietvaras paziņojušas, ka viņu sadarbības teritoriju plāni jau izstrādāti, pārējām tuvākajā laikā tiks apstiprināti. Nākamo runātāju paustais gan lika aizdomāties, vai šie plāni atbilst situācijai, ko radījis šis laiks.

Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības departamenta direktora vietnieks Edgars Svarenieks dalījās ar praktisku informāciju, kā pašvaldībām rīkoties militāra iebrukuma, kara situācijas gadījumā. Pēc viņa teiktā, izvērtējot pašvaldību izstrādātos plānus, nācies konstatēt, ka tajos sadaļas, kas veltītas pašvaldības darbībām civilās aizsardzības jomā specifiski kara laikam, vai nu vispār nav, vai tā būtu pilnveidojama: “Atklājās, ka, izstrādājot šos plānus, paš­valdību, vismaz liekākās daļas, civilās aizsardzības komisijas nav vērsušās pie Nacionālo bruņoto spēku pārstāvja.”

E.Svarenieks arī atklāja, ka pēdējā laikā viens no aktuālākajiem jautājumiem, ko nākas ikdienā dzirdēt, ir par bumbu patvertnēm: “Pirms padsmit gadiem valsts un pašvaldība nolēma, ka tās nav vajadzīgas. Šo būvju uzturēšana maksā lielu naudu, tobrīd netika pieļauts, ka Eiropā ar artilēriju šaus uz pilsētām. Redzam, ka situācija mainījusies un patvertnes kļūst par aktuālu tēmu.”

Vides aizsardzības un reģi­onālās attīstības ministrijas vadošais speciālists civilās aizsardzības jomā Arnis Šults runāja par jautājumiem civilās aizsardzības sistēmā, dabas katastrofu pārvaldīšanā, kur svarīgi saprast, kā rīkoties situācijā, ja katastrofas pārklājas un par katastrofas pārvaldības subjektu kļūst vairākas ministrijas.

Arī Latvijas Pašvaldību savienībā par civilās aizsardzības jomu atbildīgais padomnieks Aino Salmiņš akcentēja šo jautājumu, jo Latvijā jau bijušas tehnogēnas katastrofas, kad saskaras vairāku institūciju atbildība, bet beigās izrādās, ka pašvaldībām nākas domāt, kā novērst radušās sekas.

Runājot par pašvaldību vietu civilās aizsardzības jomā, A. Salmiņš atzina, ka pašreizējai situācijai pašvaldības nav gatavas, jo tām nav zināmi valsts civilās aizsardzības plāni, kas apgrūtina lokālo plānu izstrādi: “Mēs cepam plānus, taisām mācības, bet valstī pietrūkst vienota operatīvā centra, kurā darbotos profesionāļi, kas sadarbotos ar pašvaldībām. Tādās situācijās, un to var attiecināt arī uz Ukrainas bēgļu izmitināšanas jautājumiem, paš­valdībām jābūt lielākām lemšanas tiesībām. Jābūt iespējām pieprasīt un saņemt nepieciešamos resursus iespējami īsā laikā. Uzskatu, ka tagad pēc iespējas ātrāk, nevienam neko nepārmetot, bet atzīstot, ka ir ļoti daudz kļūdu koordinācijā, situācija jāmēģina mainīt. Šajā brīdī nav laika kritizēt, ir jādara!”