Ziņas

Sabiedrība

Akās un dīķos atgriežas ūdens

Nosiltināta un uzmanīta. Ilga Eglīte aprauga dzeramā ūdens aku un bilst, ka ūdens tajā nekad nav trūcis.Foto: Monika Sproģe

Dažviet pustukšas akas un dīķi vēl tagad, ziemā, atgādina, cik sausa un karsta bija vasara. Par laimi, ūdens līmenis pamazām paaugstinās.

Amatas novada “Upmaļos” kuplā Kronbergu ģimene atzīst, ka tagad, ziemā, situācija ir nedaudz uzlabojusies, tomēr ūdeni lieto ar apdomu. “Esam piecu cilvēku ģimene, tas jau arī daudz no svara. Varbūt, ja būtu viens cilvēks, tad ar to ūdens daudzumu, kas akā, varētu iztikt, bet mums ir drusciņ par maz,” saka Arta Kronberga un turpina: “Ūdens trūkumu akā izjuta jau augustā. Mācījāmies dzīvot taupīgi, aka nav pārāk dziļa, apmēram četri grodi, taču sena. Cik vien atminamies, ūdens tajā vienmēr ir bijis, pērn bija pirmais gads, kad nācās knapināties. Labi, ka blakus kaimiņam ir dziļāka aka, tajā ūdens noturējās visu vasaru. Karstajā laikā dārza laistīšanai vācām un krājām lietus ūdeni, bet siltumnīcai un drēbju mazgāšanai katru dienu no kaimiņa vedām ūdeni un lējām akā. Lielas veļas porcijas ar tādu ūdens daudzumu nevarēja izmazgāt, bet pašu mazumiņu un taupības režīmā mazgājām. Savukārt kārtīgās veļas dienās braucu uz Cēsu veļas mazgātavu.

Netālu no mājām ir upīte. Sākumā varējām izlīdzēties ar to, bet karstajā laikā izžuva pavisam.”
Savukārt Veselavas pagasta “Lejas Ķikuru” saimniece Ilga Eglīte par ūdens trūkumu nesūdzas, kaut kūtiņā ir desmit gotiņas un katrai dienā nepieciešami seši septiņi ūdens spaiņi. “Savām vajadzībām dzeramo ūdeni pumpējam no akas, lai arī kāda nebūtu vasara, akā ūdens ir visu cauru gadu, bet kūtiņā lopiem ūdens padeve ir no dīķa. Vasara tiešām bija karsta, par laimi, dīķī ūdens noturējās. Lai gan jāsaka, šis bija vienīgais gads, ko atminos, kad ūdens līmenis bija tik zems. Dīķa ūdens paredzēts ne tikai lopu dzirdīšanai, bet arī piena slaukšanas sistēmas tīrīšanai, tāpēc ūdenim jābūt tīram un dzidram. Tā kā šovasar līmenis dīķī tik ļoti nokritās, daudz biežāk mainījām sūkņa filtrus. Nedrīkstējām pieļaut, ka slaukšanas sistēmās ir kādi piemaisījumi vai duļķes. Tagad situācija stabilizējusies, taču uznācis aukstums, nu pielūkojam, lai ūdens sūkņi neiesalst. Aku esam rūpīgi nosiltinājuši, tāpat arī ūdens tvertni kūtī, kur uzglabājam no dīķa uzsūknēto,” rādot uz apsnigušo dīķi, saka I. Eglīte.

Arī Raunas pusē “Jaunrubeņu” saimniecībā ir trīs metrus dziļa aka, un saimniece Dagnija Leite min, ka ūdens pietiek. Kundze zina teikt, ka arī tuvējā piensaimniecībā, kur audzējot vairākus desmitus govju, ūdens netrūkstot, jo pie kārtīgas saimniekošanas šādas situācijas nedrīkst būt, tāpēc kaimiņiem, drošs paliek nedrošs, esot 200 metru dziļa aka.

“Mūsu akā dzeramais ūdens ir un ikdienas vajadzībām pietiek. Aka nav pārāk dziļa, kādi trīs metri, taču mēs ne par ko nesūdzamies. Paklausoties kaimiņos, situācija kāda nu kuram. Ir arī pa kādam, kas ar traktoru un ūdens cisternu katru dienu mēro ceļu līdz tuvējam dīķim. Grūti izskaidrot, kāpēc divās blakus esošās sētās ir tik atšķirīga situācija, taču domāju, visu nosaka tas, vai aka ir pareizi izrakta, vai tā tiek regulāri lietota un kārtīgi tīrīta. Ja visi šie priekšnosacījumi ievēroti un rīkstnieks noteicis pareizo akas rakšanas vietu, problēmām nevajadzētu būt,” saka veselaviete Rudīte Ignatjeva no “Ezerniekiem”.

Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs pašvaldības informatīvajā izdevumā minējis, ka novadā vietām ar ūdeni tā ir, kā ir, taču kā risinājumu priekšsēdētājs piedāvā iedzīvotājiem vērsties pašvaldības Sociālajā dienestā un, ja nepieciešams saņemt dušas vai veļas mazgāšanas pakalpojumu atbilstoši cenrādim. “Līdz šim neviens no iedzīvotājiem ar iesniegumu nav vērsies un šim piedāvājumam nav atsaucies. Nāk aptuveni tie paši desmit cilvēki, kas allaž. Cilvēki, kuriem trūkst ūdens, paši meklē risinājumus, apzina kaimiņus un radiniekus, dodas pēc palīdzības pie viņiem. Pagaidām nekādu problēmu nav,” saka L. Šāvējs.

Atliek tikai secināt, ka situācija stabilizējas, ūdens akās un piemāju dīķos atgriežas, taču aizvadītā vasara bija kā brīdinājums, kas vēstīja – ja vienreiz tā noticis, var notikt atkal. q