Oktobrī visā Eiropā notiek kampaņa “Good food, good farming” . Straupes lauku labumu tirdziņš svētdien bija kampaņas centrs Baltijā.

Te bija sabraukuši mazie ražotāji un amatnieki, pircēji ne tikai no tuvējiem novadiem, arī no Lietuvas un Igaunijas. Pavāri gatavoja tradicionālus ēdienus no zemnieku izaudzētā.

“”Slow food” ideja jau ir atbalsts mazajiem zemniekiem. Mēs gribētu, lai subsīdijas saņem tie, kuri strādā godprātīgi, ar videi draudzīgām metodēm, domā par ilgt­spēju. Uzskatām, ka viņi pelnījuši lielāku atbalstu,” uzsver biedrības “Vesels pilsētā un laukos” valdes priekšsēdētāja Astrīde Ro­zīte.

Kampaņas laikā ikviens aicināts paust viedokli par nākamo gadu lauksaimniecības politiku Eiropā. Arī Straupes tirdziņā katrs varēja uzrakstīt savu vēstījumu, to aizvedīs uz Briseli un nodos tiem, kuri pieņem lēmumus. Stalbes pagasta zemnieks Valters Dambe, bijušais Saeimas deputāts, kurš arī piedalījies lauksaimniecības politikas veidošanā, pauda atbalstu kampaņai. Arī pats ir mazais zemnieks un labi zina, ko nozīmē saimniekot līdzās lielajiem lauksaimniekiem.

“Kārtējo reizi stāvam krustcelēs. Eiropā plāno nākamo periodu no 2022.līdz 2027.gadam. Ir ievēlēts jauns Eiroparlaments. Tas ir gana raibs un ambiciozs. Ievēlēti arī diezgan radikāli spēki, arī zaļie, būs diskusijas. Pēdējā laikā aktu­āla ir diskusija par lauksaimniecību – vai ražosim ļoti daudz, intensīvi, ar ķimikālijām, vai ēdīsim tālu vestu pārtiku vai pašu zemē, mazās saimniecībās izaudzēto, nelielos uzņēmumos pārstrādātu. Nākamgad Eiropā jābūt skaidrai attieksmei pret lauksaimniecību un Eiroparlamentam jāizlemj, vai lauksaimniecībā izmantot glikofosfsātus. Pašreiz Eiropa svārstās, ir valstis, kas jau tos aizliegušas. Latvijā atļāva izmantot vēl piecus gadus. Mūsu nākotne atkarīga no tā, kā sadalīsies Eiroparlamenta deputātu balsis,” viedokli pauda V. Dambe un atgādināja, ka Latvijā nav daudz mazo saimniecību, zemnieki noveco, tie, kuri turpina strādāt, ir pelnījuši atbalstu. Zemnieks pastāsta par Austrijas pieredzi. Tur jau gadu desmitus atbalsta mazās saimniecības un populāra ir preču zīme – labs siens, daudz piena. Govju ganāmpulki labi iztiek bez skābbarības, konservantiem, pietiek ar sienu vien. “25 procenti Austrijas saimniecību saimnieko bioloģiski. Un šo zemnieku izaudzētajam ir pieprasījums,” uzsver zemnieks V.Dambe un atgādina, ka mazie zemnieki var Latviju pabarot. V.Dambe piebilst, ka balsošana Eiroparlamentā būs nākamgad, tad arī izšķirsies lauksaimniecības nākamo piecu gadu nākotne.

Latvijas šefpavāru alianses pārstāvis Ingemārs Ladigs pastāstīja, ka, gatavojot raidījumu “Ēdiens dabā”, izsekojis produktu ceļam no dārza līdz galdam. “Bija patīkami satikt zemniekus, kuriem svarīgi, kas paliks aiz viņiem, kādi nākotnē būs Latvijas lauki. Pavāriem ir jādodas tautā un jāstāsta par ēdieniem no vietējiem produktiem .Gatavojot no tepat audzētiem, bioloģiskiem produktiem, garša ir bagātāka. Par to jārunā un jārada iespēja nogaršot,” viedokli pauda I.Ladigs.

Straupes tirdziņā Igaunijas zemnieks no Pērnavas Rainers Arops pastāstīja, ka gadatirgi kaimiņzemē ir ļoti populāri. “Tajos var tirgot jebko, arī latvieši un igauņi brauc, tāpat pārpircēji. Noteikts, ka jānorāda, kur tas audzēts vai ražots, tad drīkst tirgot. Lielā­koties to ievēro, bet gadās visādi.

Tomēr daudziem tirdziņu apmeklētājiem svarīgāka ir cena, nevis tas, kur produkts audzēts. Ja ievestās zemenes būs lētākas, lielākā daļa pirks tās. Mēdz būt arī tirdziņi, kur tirgojas tikai zemnieki,” pārdomas izsaka saimnieks un pauž gandarījumu, ka Straupē patiešām ir tikai vietējie ražojumi un tepat audzētais. Igauņi lauku labumu tirdziņā bija arī pērn, tas, viņuprāt, ir labs piemērs, kā palīdzēt maziem zemniekiem.

Pirmoreiz uz Straupi bija atbraukuši lietuvieši no Ķēdaiņiem. Aušra Vaideikiene pastāstīja, ka tas, vai kādā pilsētā vai lielākos centros zemniekiem ir iespēja tirgot pašu produkciju, lielā mērā atkarīgs no vietējās varas atbalsta. “Mums, mazajiem, ir iespēja izmantot samazinātu nodokļu likmi. Ķēdaiņos pie lielveikala ir tirdziņš, kur varam pārdot savu izaudzēto. Zemnieki labprāt sadarbojas, kopā var izdevīgāk pārdot,” pastāsta A.Vaideikiene un piebilst, ka arī Lietuvā tāpat kā daudzviet pasaulē modē ir veselīgs dzīvesveids, bio un eko pārtika.

Pamazām vien krājās kartītes ar aicinājumu Eiroparlamentam un Eiropas Komisijai, domājot lauksaimniecības politiku Eiropā, atbalstīt mazos zemniekus. Savu viedokli rakstīja dažādas paaudzes. “Mazie zemnieki mūsu nākotne!”, “Lai zāles nav jālieto kā ēdiens, ēdīsim vietējo!”, “Kopējai pārtikas politikai jāatbalsta jaunie zemnieki!”, “ Bioloģiskā daudzveidība ir mūsu nākotne , jāierobežo konservantu un piedevu lietošana!” – bija tikai daži aicinājumi ieklausīties un padomāt par nākotni.

“Uzticamies vietējiem, domāju, ka Straupes lauku labumu tirdziņā vismaz iegādājos ekoloģisku pārtiku. Tāpēc vien ir vērts braukt. Pašiem ir mazs dārziņš, bet šogad sīpoli neizauga, tirdziņā visai ziemai nopirkām. Maizīti visai nedēļai nopērkam, gaļu,” pastāstīja rīdziniece Ingrīda Miezava. Viņa arī uzrakstīja, ka, nedomājot par vidi un savu veselību, nākotnes nebūs. Mazās saimniecības domā un strādā ilgtspējīgi.