Ziņas

Sabiedrība

Ainava mainās. Jāprot saglabāt un izmantot

Vidzemes ainavu dārgumi. Izstādē fotogrāfijās var apskatīt desmit ainavas dažādos laikos, uzzināt ko jaunu un interesantu. Foto: Sarmīte Feldmane

Gūstot gandarījumu par Piebalgas pauguriem, baltajiem lielceļiem, Vidzemes pašvaldību pārstāvji un interesenti Jaunpiebalgas “Jāņaskolā” satikās reģionālajā diskusijā “Dabas un kultūras mantojums sastopas ainavā”. To rīkoja Vidzemes plānošanas reģions.

“Kad daba un kultūras mantojums sastopas, tad ainava runā. Runā cilvēki, darbi, rodas stāsti par kara un miera laika ietekmēm, paradumu maiņām. Daba ainavā nesastingst kā fotogrāfijā. Tā ir dzīva, tā nepārtraukti mainās cilvēka darbības vai bezdarbības rezultātā,” sacīja diskusijas vadītāja, Āraišu arheoloģiskā parka vadītāja Jolanta Sausiņa.

Diskusijas gaitā tika runāts par ainavu kādreiz un tagad. Tās izjūtu un lepnumu, kā tas atspoguļojas dižo piebaldzēnu darbos, stāstīja Piebalgas muzeju apvienības vadītāja Līva Grudule.

Vidzemes plānošanas reģions iesaistījies starptautiskā projektā “SWARE”. Tā gaitā izstrādāts rīcības plāns “Vienotais dabas un kultūras mantojums Vidzemē un Latvijā”. Tajā būtiskākais – kā uzlabot līdzsvaru starp dabas un kultūras mantojuma aizsardzību un tā ilgtspējīga izmantošana. “Starp dabas un kultūras cilvēkiem nav sadarbības, netiek domāts ilgtermiņā, kopsakarībās,” atzina projekta “SWARE” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Lelde Ābele un uzsvēra, ka ainavas laika gaitā pazūd, tas notiek gan cilvēku rīcības, gan pasivitātes dēļ.

L. Ābele runāja arī par vērtību izpratni: “Ainava nav tikai telpa, kurā vienlaikus novērojam augst­vērtīgus kultūras un dabas mantojumu pieminekļus. Ainavā vērtība ir katrs tās elements, tie iegūst tikai kopainā, kontekstā. Lai saglabātu ainavu vērtību, tās jākopj,” atgādināja L. Ābele.

Daudziem droši vien pārdomas raisīs, ka vērtība ir Piebalgas baltie lielceļi. “Var domāt racionāli un var sentimentāli. Var noasfaltēt, var atstāt, kā ir. Kas sabiedrībai svarīgi? Varbūt Piebalga ir novads, kur visvairāk balto lielceļu? Bet mēs laužam mašīnas, apkārt putekļi, un tas vairs nav sentimentāls skatījums. Ja ir skaidrs, ja ir vīzija, jābūt plānam, kurā pateikts, ko kurš dara,” pārdomāt rosināja L. Ābele.

Rīcības plāns “Vienotais dabas un kultūras mantojums Vidzemē un Latvijā” sniedz atbildes, kā panākt līdzsvaru starp dabas un kultūras resursu aizsargāšanu, vienlaikus nodrošinot sabiedrības piekļuvi.

“Izsenis latvieši kopuši zemi un darījuši to skaistu. Mūsu senčiem bijis svarīgi dzīvot ainaviskā vidē. Ir vispārzināmas vērtības, bet katrā novadā ir tādas, kuras zina tikai tie, kuri tās veidojuši un kopj. Prieks, ka mūsu darbu pārņem jaunā paaudze, tā veidos savu vidi un dos savu pienesumu,” sacīja Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, Pārgaujas novada vadītājs Hardijs Vents un uzsvēra, ka ainava mainās, bet tās saglabāšanā un veidošanā ikviens var darīt daudz. “Ainava ir viss, tā ir visur. Un viss taču atrodas mijiedarbībā, “ atgādināja H.Vents.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un plānošanas reģioniem rīkoja pasākumu “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt”. Iedzīvotāji bija aicināti iesūtīt sev tuvu ainavu fotogrāfijas. Tika saņemti 928 attēli, visvairāk no Vidzemes novadiem – 333, no citiem reģioniem ap 200 no katra. Līdztekus iesūtītajām fotogrāfijām tika fiksētas arī pieteiktās ainavas, vākti atmiņu stāsti, senas fotogrāfijas. No iedzīvotājiem iegūtas 918 fotogrāfijas, kurās redzamas ainavas dažādos laikos. Daļa attēlu nonāks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Tiks ieteikts Latvijas ainavas iekļaut Latvijas Kultūras kanonā. Tajā jau ir lauku viensēta.

Katrā reģionā tika izraudzīti desmit ainavu dārgumi. Latvijā pavisam to ir 50. “Svarīgi, ka tos noteica iedzīvotāji, ne tikai eksperti. Balsošanā piedalījās vairāk nekā 45 tūkstoši cilvēku, kuriem svarīgi, kāda ir Latvijas ainava,” sacīja Dace Laiva, “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā.

No senajām un šodienas fotogrāfijām izveidotas piecas izstādes. Katrā redzami viena reģiona dārgumi – fotoattēli gan no iedzīvotāju privātajiem krājumiem, gan Vidzemes muzeju un Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhīviem, kā arī nozīmīgo ainavu fotogrāfijas, kas uzņemtas valsts jubilejas gadā.

Ar desmit Vidzemes ainavu dārgumiem var iepazīties Jāņaskolā. Tie ir – Alūksnes vēsturiskā centra ainava ar ezeru, parku un pili, Āraišu ezers un apkārtne, Burtnieku ezera ainava ar baznīcu un muižu centriem, Cēsu vecpilsēta ar viduslaiku pili un parku, Lejaslīgatnes ainava ar papīrfabrikas ciemu un Gaujas pārceltuvi, Salacas ieleja ar Mazsalacu un Skaņokalnu, Teiču purva ainava, Veclaicenes ainava, Vecpiebalgas pauguri, Vidzemes lauku sētas ainava un baltie lielceļi.

Pārgaujas, Līgatnes, Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas novadu pašvaldība saņēma ministrijas piemiņas veltes.