Ziņas

Sabiedrība

Aicina neskumt, bet priecāties

Senu notikumu rekonstrukcija. Attēlojot 1919. gada jūnija Cēsu kauju kulmināciju un Cēsu atbrīvošanu no fon der Golca Dzelzsdivīzijas, pār kaujas lauku plīvo Latvijas valsts karogs.Foto: Māris Buholcs

Cēsnieka Renāra Sproģa izlolotās un īstenotās idejas, kā 21. gadsimtā tautiešiem stāstīt par valsts vēstures notikumiem, gūst arvien lielāku atsaucību. Par to liecināja arī pirmsjāņu notikumi Cēsīs pirms nedēļas, 22. jūnijā. Otro gadu pilsētas vidū, līdzās Pils parkam, Pirtsupītes ielejā, bija sarīkota 1919. gada jūnijā notikušo Cēsu kauju rekonstrukcija. Šogad kara izspēli noskatījās krietni vairāk ļaužu nekā pirms gada. To vēlējās redzēt visu paaudžu skatītāji. Jūtot interesi par vēstures notikumu atainošanu, Renārs Sproģis jutās gandarīts, ka arī šī viņa ideja pilsētā iedzīvinās. “Druvai” Renārs pastāstīja, ka citu gadu šajā pašā ielejā Cēsu kaujas un Latvijas bruņoto vienību pirmā uzvara 1919. gada Neatkarības karā jāparāda krietni vērienīgāk.

Uzņēmējs Renārs Sproģis 2007. gadā “Druvas” lasītāju aptaujā tika novērtēts un pagodināts ar titulu “Par svētku un prieka brīžu dāvināšanu pilsētai”. Toreiz viņš bija sācis tradīciju valsts svētku dienā Cēsu Pils parkā no svecēm izveidot sarkanbaltsarkano karogu. Tradīciju attīstot, ik rudeni 11. novembrī no svecēm Renārs un domubiedri izveido Latvijas kontūru un vakara gaitā atnāk simti, lai kontūrā ieliktu tūkstošiem sveču, pieminot 1919. gada Neatkarības kara varoņus. Latvijas Neatkarības karš sākās pēc Pirmā pasaules kara, kad starp lielvarām jau bija noslēgts pamiers, bet mazajām, neatkarību ieguvušajām tautām vēl neatkarības cīņas bija jāizcīna. Lai šodienas cilvēkiem vēstures notikumus padarītu saprotamākus, cēsniekam Renāram Sproģim radās nākamā ideja – improvizēt darbību kara laukā. 1919. gada Neatkarības karā pirmā un visai būtiskā uzvara tika panākta jūnija kaujās pie Cēsīm. Šogad Pirtsupītes ielejā 20 minūšu ilgušā “kariņā” ar vislielāko aizrautību noskatījās bērni. “Tieši bērniem visvairāk domāta šāda vēstures notikumu izspēle,” skaidro iniciators R. Sproģis. Viņš cer, ka spēle skatītājos raisīs saistošas sarunas par valsts vēsturi un par nepieciešamību valsti aizstāvēt visos laikos un dabiskā veidā puikās radīsies vēlēšanās dienēt armijā.

Cēsu kauju atainošanā ieradās entuziasti, vēstures rekonstrukcijas kluba “Latviešu karavīrs” dalībnieki, kā arī studenti, topošie Latvijas Jūras spēku profesionāļi. Tērpušies gadsimtu senos pretimstāvošo armiju formas tērpos un izmantojot saglabātus simtgadīgus ieročus, kaujas dalībnieki skatītājiem demonstrēja vāciskās Dzelzsdivīzijas uzbrukumu Cēsīm 1919. gada 6. jūnijā, tajā skaitā Cēsīs formētās Skolnieku rotas cīņas. Tad sekoja latviešu atkāpšanās uz Raunas pusi un pretinieka ienākšana Cēsīs. Pieaugušie, zinot vēsturi, pēc tam kopā ar igauņiem devās prettriecienā, un Dzelzsdivīzijā sapulcētie kara algotņi šajā kaujā zaudēja.

Noskatījušies kaujas rekonstrukciju, skatītāji uzgavilēja uzvarai Cēsu kaujās. Skatoties no Palasta ielas, ikviens varēja redzēt, ka kara laukā kritušo par Latvijas valsti bijis krietni vairāk nekā pretiniekos – algotņu armijā. Pēc vēsturisko notikumu izspēles upītes ielejā skanēja patriotiskas dziesmas un tās radītajā noskaņā labi iederējās sarunas par vēsturi. Tika apskatīts un komentēts simtgadīgais kara bruņojums. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, atbalstot cēsniekus, uz improvizēto kaujas lauku Cēsu pļavā bija atgādājuši mūsdienīgu, nesen Latvijas armijas vajadzībām iegādātu kaujas tehniku. Ja līdz šim sabiedrība varējusi apskatīt NATO sabiedroto valstu tehniku, kas pārvietojusies pa Latviju dažādu militāro mācību laikā vai parādēs, tad Cēsīs bija skatāma Latvijas bruņoto spēku kāpurķēžu bruņutehnika, “Hummer” džipi. Puišeļu mammas un tēti apbruņojās ar pacietību, gaidot, kamēr bērni iejūtas kara spēlēs, jo karavīri un ugunsdzēsēji ļāva kāpelēt pa visām tehnikas vienībām. Cēsu kauju rekonstrukcijā justo kara dunu, šaujot ar tukšām čaulītēm, tagad nomainīja auto sirēna, jo puikām to bija ļauts darbināt militārās policijas automašīnā.

Renārs Sproģis, uzklausot cilvēku pateicības par īstenoto ideju un sadarbību ar Nacionāliem bruņotiem spēkiem, joprojām būdams entuziasma pilns, apgalvoja, ka pēc gada, pēc diviem, bet jo īpaši pēc trim, kad atzīmēsim simto gadskārtu, kopš svinēta uzvara Cēsu kaujās, šis Latvijas un arī Igaunijas vēsturē svarīgais notikums tiks atzīmēts vēl plašāk. Cēsnieks prognozēja, ka kauju rekonstrukcijā piedalīties kā latviešu, tā igauņu vēstures rekonstrukcijas klubu entuziasti. Vēl vairāk – Renārs Sproģis izteica cerību, ka tas, ko mūsu valsts labā spēja paveikt jauniesauktie – Cēsu Skolnieku rota, kā arī Ziemeļlatvijas brigāde, apvienojusies ar sabiedrotajiem, igauņu karavīriem, un izcīnīt tik svarīgo uzvaru pār vācu ģenerāļa Rīdigera fon der Golca vadīto Dzelzsdivīziju, ir daudz lielākas svinēšanas vērts. Viņš pieļāva iespēju, ka 2019. gadā 22. jūnijs no tagadējās Varoņu piemiņas dienas, kā tas lasāms kalendāros, iespējams, daudziem cilvēkiem būs kļuvis par svētku dienu. Tas, kā svētkus 22. jūnijā svinēs Cēsīs un citur Latvijā, būs atkarīgs no tautas vēsturiskās atmiņas atjaunošanās. Pati ideja esot tāda – uzvaru Neatkarības karā un jaundibinātās Latvijas valsts nosargāšanā vajadzētu svinēt plaši un patriotiski, aicinot tautu ne tikai skumt par kritušajiem karavīriem, bet arī lepoties un gavilēt par pašu uzvaru.

Plašāka fotoreportāža aplūkojama te.