Ziņas

Uzņēmējdarbība

Aicina ES noteikt vienlīdzīgu tiešo maksājumu atbalsta līmeni

Zemkopības ministrs, Cēsu rajona iedzīvotājs, jaunpiebaldzēns Jānis Dūklavs Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru neformālajā sanāksmē, kas otrdien notika Brno Čehijā, vēlreiz aicinājis Eiropas Komisiju (EK) pārskatīt tiešo maksājumu sistēmu. Zemkopības ministrs kolēģiem norādīja, ka jautājums par tiešo maksājumu sistēmas pārskatīšanu ir īpaši būtisks un jūtīgs Latvijas lauksaimniekiem. “Par šo jautājumu Latvija ir runājusi neskaitāmas reizes, un man kā ministram, pārstāvot Latvijas lauksaimnieku intereses, līdz šim paustā nostāja nav manījusies,” diskusijā uzsvēra J.Dūklavs.

Latvijai vissvarīgākais jautājums tiešo maksājumu pārskatīšanas kontekstā ir, lai pēc 2013.gada tiktu nodrošināts vienlīdzīgs tiešo maksājumu atbalsta līmenis ES, tādā veidā veicinot godīgus konkurences un saimniekošanas nosacījumus ES vienotajā ekonomiskajā telpā visu 27 dalībvalstu lauksaimniekiem. Zemkopības ministrs arī uzsvēra, ka tiešo maksājumu pārskatīšana jāveic reizē ar citu lauksaimniecisko darbību veicinošo instrumentu pārskatīšanu, kā arī būtu jāsaglabā eksporta kompensācijas un intervences mehānisms kā papildu “drošības tīkls” tirgus traucējumu gadījumā.

“Nākotnē tiešo maksājumu sistēmai ir jākļūst tādai, kas nodrošinātu drošu pārtiku patērētājiem par konkurētspējīgām cenām. Vienlaikus ir jānodrošina lauksaimniekiem stabili un ar citām nozarēm samērīgi ienākumi un dzīves kvalitāte, jānodrošina izdevumu kompensēšana par augsto standartu izpildi, ko ES likumdošana tiem uzliek par pienākumu lauksaimniecības produkcijas ražošanā un kas sadārdzina ražošanu,” skaidrojot Latvijas redzējumu par ES atbalstu lauksaimniekiem nākotnē, norādīja Dūklavs.

Latvija uzskata, ka tiešo maksājumu sadalījumā starp dalībvalstīm būtu jāizmanto tādi kritēriji kā, piemēram, lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas jāuztur labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, ekonomiska rakstura rādītāji, klimatiskie apstākļi, kas raksturo piemērotību lauksaimnieciskai darbībai. Tāpat būtu nepieciešams ieviest pieļaujamā atbalsta maksimumu, ko lauksaimnieks var saņemt par vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes no visiem iespējamiem finanšu avotiem, tostarp no ES tiešā atbalsta, ES lauku attīstības programmām, valsts atbalsta un papildu valsts tiešiem maksājumiem.

“Mums visiem kopējām pūlēm jārod risinājums pamatproblēmai – nodrošināt līdzvērtīgus un godīgus konkurences un saimniekošanas nosacījumus ES vienotajā ekonomiskajā telpā visām 27 dalībvalstīm. Es aicinu nekavēties ar savlaicīgu lēmumu pieņemšanu šajā tik svarīgajā jautājumā. Un tāpat vēlos redzēt, ka mēs nākotnē spētu radīt taisnīgu lauksaimniecības politiku," uzrunas noslēgumā kolēģus un EK pārstāvjus aicināja Dūklavs.

Latvijas viedoklim līdzīgs uzskats, ka ir jāpārvērtē tiešo maksājumu piešķiršanas kritēriji, ir vairākumam dalībvalstu – visām jaunajām dalībvalstīm, Nīderlandei, Lielbritānijai, Portugālei, Zviedrijai, Dānijai. Pārējām valstīm ir dažādas pieejas, piesardzīgāka ir Beļģija, Francija. Sagatavots pēc LETA