Ziņas

Sabiedrība

Administratīvi teritoriālās reformas likumu izsludinās

Pēc visu iesaistīto pušu viedokļu, argumentācijas un arīdzan emocionālo pārliecību izvērtēšanas Valsts prezidents Egils Levits lēmis pretrunīgi vērtēto Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumu tomēr izsludināt. Par to piektdienas, 19.jūnija rītā valsts pirmā persona pavēstīja plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem īpaši šim jautājumam sasauktajā preses konferencē.

E.Levits uzrunā gan veltīja kritiku izpildvaras un likumdevēja darbam šīs reformas virzībā, atzīstot, ka tāpat negācijas no dažādiem avotiem par ATR viņš uzklausījis jau no pirmajām prezidenta amatā pavadītajām dienām. Viņš arī apliecināja sapratni bažām par to, ka reformas īstenošanā pastāv risks sabojāt lokālās piederības idilli. Amatpersona uzsvēra: vietējās kopienas nedrīkst pazust un līdz ar to – valsts pienākums ir nodrošināt tiesisku pamatu, lai tās tiktu uzklausītas vairāk nekā līdz šim. Viņš arī pauda cerību, ka valdība un parlaments no šīs pieredzes būs ko mācījies, lai veiksmīgāk virzītu citās jomās nepieciešamās reformas.

Netieši atbildot uz 46 pašvaldību vadītāju pausto protestu, kā arī vēl atsevišķi vietvaru pārstāvju izteiktajiem iebildumiem, E.Levits atzina ATR sagatavošanas posmu kā “nepietiekami pārdomātu”. Pārfrāzējot prezidenta teikto, procesa steidzamība un jauda, ar kādu likums virzīts, dominējusi pār uzklausīšanu un demokrātijas vērtībām, kas savukārt raisījis neizpratni un aizvainotību. Prezidents pievienojas Satversmes tiesas secinātajam par Ikšķiles gadījumu (atbildīgā ministrija apturēja iedzīvotāju aptauju par ATR – red.), kur, viņaprāt, no visām iesaistītajām pusēm pietrūkusi savstarpēja cieņa.

Tomēr valsts pirmā amatpersona vairākkārt savu apsvērumu izklāstā atgādināja, ka pašreizējā administratīvā iedalījuma situācija “nav optimāla un tā ir jāuzlabo”. Ne deputātu un izmaksu samazināšana ir galvenais reformas mērķis, bet gan “pašvaldību jaudīguma” uzlabošana. E.Levits arī vērsa uzmanību – šis likums ir tikai sākums vērienīgajai reformai un ir leģitīmi veidi, kā atsevišķas pieļautās nepilnības iespējams koriģēt pēc pamata struktūras radīšanas. “Administratīvās robežas nav iecirstas akmenī uz visiem laikiem,” norāda pieredzējušais jurists, paskaidrojot, ka praksē atklātos trūkumus būs iespējams novērst gan likuma grozījumu, gan Satversmes tiesas ceļā. Taču tam jānotiek jau “jaunā likuma kontekstā”.

E.Levits arī sola rūpīgi sekot līdzi abu savu priekšlikumu – likumprojekts par kultūrvēsturiskajām zemēm un iniciatīva par vietējo kopienu tiesībām ietekmēt lokālas nozīmības jautājumus – virzībai Saeimā. Tautas kalpi šīm divām ierosmēm atbalstu jau izteikuši un tas arī spēlējis nozīmīgu lomu Valsts prezidenta lēmumā tomēr izsludināt neviennozīmīgi uztverto reformas likumu. “Ja šie papildinājumi nebūtu, tad likums nebūtu izsludināms,” noslēgumā rezumē valsts pirmā amatpersona.

Jau stāstījām, ka Saeima 10.jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja ATR likumu, ar to paredzot no nākamā gada 1.janvāra izveidot 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā. Pēc nepilnas nedēļas – 16.jūnijā – 46 pašreizējo pašvaldību vadītāji nosūtīja Valsts prezidentam kopīgu vēstuli ar lūgumu neizsludināt šo likumu, bet gan atdot to tautas priekšstāvjiem otrreizējai caurskatīšanai.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *