Ziņas

Sports

Sporta dzīve Cēsīs aktīva

Jau rakstījām, ka ar šo gadu novada sporta dzīvē tiek ieviesta jauna tradīcija – sarīkot lielo sportistu gada balli. Tā būs iespēja satikties dažādu sporta veidu pārstāvjiem, kuri darbojas Cēsīs, bet galvenais – tiks sveikti labākie deviņās nominācijās. Kaut gan galvenais varbūt tomēr ir šī satikšanās, kopā būšanas iespēja.

Izvēlas cēsnieki

Cēsu novada pašvaldības sporta dzīves koordinatore Rasa Siliņa, kura šajā amatā ir vairāk nekā gadu, norāda, ka novadā darbojas daudzi aktīvi sporta klubi, biedrības, bet parasti jau sportisti interesējas tikai par savu sporta veidu: “Taču novada sporta dzīve attīstīsies vien tad, ja visi nāksim kopā, zināsim par citiem, atbalstīsim viens otru. Ļoti labi darbojas novada Sporta padome, kurā pārstāvēti dažādi sporta veidi. Tajā arī nolēmām, ka nepieciešams kopīgs pasākums, kurā sportošanu var nolikt malā, bet baudīt atpūtu. Arī sporta veterāni vairākkārt izteikuši vēlmi pēc kopīgas balles, un tagad tāda tiks sarīkota.”

Jaunais pasākums radies, jo iepriekšējā – “Mēneša sportists” – veidojusies paradoksāla situācija. Bija mēneši, kad vairākiem sportistiem, komandām bija augsti sasniegumi, bet vajadzēja izvirzīt vienu. Pārējie, kuri arī pelnījuši atzinību, palika aiz kadra. Bija arī tukšie mēneši, kad augstu panākumu nebija, nācās meklēt, kurš tajā varētu būt nominēts.

“Lai no tā izbēgtu, nolēmām sarīkot kopīgu pasākumu, un ikvienam no sportistiem, kuri kaut ko sasnieguši šajā gadā, ir iespēja tikt nominētiem un iegūt kādu no balvām. Līdz 9. novembrim Cēsu domes mājaslapā ikviens cēsnieks aicināts izvirzīt kandidātus nominācijām ” Gada sportists/-e”, “Gada sporta komanda” un “Paraugs sportā”, savukārt kandidātus nominācijai “Cerība sportā” gaidām no treneriem, sporta skolotājiem un sporta biedrību pārstāvjiem, kuri vislabāk zina jaunos censoņus. Par iesūtītajiem nomināciju kandidātiem balsojumu veiks novada Sporta padomes apstiprināta komisija, kurā nav pārstāvēts neviens klubs vai biedrība. Tā teikt, būs neatkarīgs balsojums. Savukārt no 10. līdz 17. novembrim notiks aizklāts tautas balsojums nominācijām “Gada sporta skolotājs”,”Gada sporta pasākums” un “Populārākais sportists”, kura rezultāti tiks atklāti tikai noslēguma pasākumā,” informē R. Siliņa.

23 biedrības un klubi

Neesot pilnībā klāt procesiem, grūti noteikt, vai sporta dzīve Cēsīs ir aktīva, jo pilsēta sevi vairāk pozicionē kā kultūras pilsētu. Taču R. Siliņa stāsta, ka sporta dzīve ir ļoti aktīva, to apliecina kaut vai tas, ka kopumā novadā reģistrētas 23 sporta biedrības un klubi, kas vērtējams kā liels skaits: “Pieļauju, ka trūkst informācijas plašākai sabiedrībai, tāpēc šobrīd apkopoju informāciju par piedāvājumu, kur var iet nodarboties ar sportu, kādi sporta klubi darbojas. Manuprāt, svarīgi, lai tie, kuri pārceļas dzīvot uz Cēsīm, zinātu, kur viņi var iet darboties. Jo plašāka būs informācija, jo vairāk būs to, kuri vēlēsies iesaistīties. Informācijas trūkums dažbrīd jūtams arī par biedrību rīkotajiem pasākumiem. Tagad, gatavojoties pasākumam, cēsnieki var balstot par, viņuprāt, labāko sporta pasākumu aizvadītajā gadā. Caur to arī redzēsim, kurus pasākumus cēsnieki ir pamanījuši, kurš viņus uzrunājis, kurš bijis svarīgs.”

Pirms R. Siliņas stāšanās amatā šāds apkopojums par klubiem, biedrībām nav bijis, tāpēc var teikt, ka tiek sākts jauns posms. Iegūtā informācija ļaus veikt statistikas analīzi, redzēt, kāds ir pieaugums. Jau tagad jūtama attīstība, šogad klāt nākuši četri jauni klubi. To veicinājis arī tas, ka sakārtoti noteikumi par finansējuma sadalījumu. Pašvaldībā bija uzstādījums atbilstoši likumdošanai, ka tā atbalsta tikai Cēsīs reģistrētas biedrības. Tas veicināja cīņu sporta kluba “Ferrum” pārnākšanu uz Cēsīm, kas sākotnēji bija reģistrēts citā novadā.

“Domājam, lai būtu, kur darboties bērniem, tāpēc biedrības, klubi, kas darbojas ar bērniem, šogad sakārtoja programmu licencēšanu. Pašvaldība savu iespēju robežās biedrības atbalsta ar finansējumu, ja tiek saņemts pieprasījums. Atbalsta apmērs tiek noteikts atbilstoši biedru skaitam, dalībai dažādās sacensībās, pēc sasniegumiem, noorganizētajiem pasākumiem,” informē R. Siliņa.

Dalībnieku skaits aug

Esam pieraduši, ka Cēsīs notiek kultūras pasākumi, bet ne mazāk ir dažādu sportisko aktivitāšu. Notiek gan valsts mēroga pasākumi, gan mazāka mēroga, tostarp novada čempionāti basketbolā, florbolā, badmintonā, citos sporta veidos. Tas dod motivāciju, sniedz pienesumu gan klubam, gan novadam kopumā.

Šogad notikuši vairāki lieli sporta pasākumi. Var minēt Latvijas Jaunatnes olimpiādi, kur Cēsis veiksmīgi sadarbojās ar Valmieru. Nākamgad sadarbība turpināsies, abās pilsētās risināsies pieaugušo vasaras olimpiāde.
Starptautiski plašākais bija oktobrī aizvadītais florbola turnīrs “EuroFloorball Cup”, kurā piedalījās daudzu valstu pārstāvji.

Savu popularitāti jau ieguvis garo distanču skrējiens “Cēsu Eco trail” , tas izskan starptautiski, dalībnieku skaits palielinās. Notiek valsts čempionāti dažādos sporta veidos, un šādi pasākumi vajadzīgi. Pienesums no tiem ir visai pilsētas ekonomikai.

R. Siliņa informē par vēl kādu cēsniekiem nozīmīgu bonusu, kas panākts, sadarbojoties ar lielo sporta pasākumu rīkošanu. “Esam panākuši vienošanos, ka nākamgad tādos sporta sarīkojumos kā SEB velomaratons, “Eco trail” cēsniekiem būs dalības maksas atlaides. Mēs viņiem palīdzam, viņi palīdz cēsniekiem. Arī tā ir iespēja, kā pašvaldība var palīdzēt saviem iedzīvotājiem. Kā zināms, pašvaldības rīkotie pasākumi cēsniekiem ir bez dalības maksas.”

Bija brīdis, kad sabiedrībā daudz runāja par pārmaiņām Cēsu skrējienu rīkošanā, izskanēja arī dažādas pretenzijas, taču šis gads parādīja, ka dalībnieku skaits nav mazinājies, gluži otrādi. Jāņu skrējienā bija 400 dalībnieku, Olimpiskajā centrā Priekuļos notikušajā skrējienā “Priekuļu trail” dalībnieku skaits dubultojās.

“Prieks, ka pasākumā “Cēsu apļi” pieteicās tik daudz dalībnieku, tas liek domāt par attīstību. Nākamgad jau ņemsim talkā elektronisko uzskaiti, jo ar roku vairs nevar paspēt pierakstīt. Tas viss liecina, ka cilvēkiem ir vēlme sportot, un esam gatavi šo iespēju dot arvien labākā līmenī. Svarīgi arī izvērtēt, kuri pasākumi iedzīvotājiem tiešām vajadzīgi. Ja pašvaldība rīko pasākumu, bet tas nav apmeklēts, jāmeklē vaina, kāpēc tā. Varbūt cilvēkiem tāds nav vajadzīgs, bet mums ar šādu problēmu vēl nav bijis jāsaskaras,” norāda R. Siliņa.

Te gribas piebilst, ka brīdī, kad būs stadions, aktivitāte būs vēl lielāka, jo šobrīd cilvēki darbojas uz tā paša – nekā.
Visticamāk, ka arī lielajā sporta ballē viens no tematiem, ko pārrunāt, būs sporta dzīves aktivitātes. Iespējams, pat radīt jaunas idejas, un, ja tas izdosies, pasākums būs ar lielisku pievienoto vērtību.

“Cerams, ka ar šo pasākumu tiks ielikts pamats jaukai tradīcijai. To veicinās arī ceļojošā balva, kas tiks pasniegta šajā pasākumā un kuras ieguvēju noteiks paši pasākuma apmeklētāji,” saka R. Siliņa.